Ko Bībele saka par sestā diena?

Pirmā Mozus grāmata 2:2–3LvGluck

“Un Dievs pabeidza septītā dienā Savu darbu, ko bija darījis, un dusēja septītā dienā no visa Sava darba, ko bija darījis. Un Dievs svētīja to septīto dienu un to iesvētīja, tāpēc ka Viņš bija dusējis no visa Sava darba, ko Dievs bija radījis un taisījis.”

Izaugsme 20:8–10LvGluck

“Piemini to svēto dienu, ka tu to svētī. Sešas dienas tev būs strādāt un visu savu darbu darīt. Bet tā septītā diena ir Tā Kunga, tava Dieva, dusēšanas diena; tad tev nebūs nekādu darbu darīt, ne tev pašam, ne tavam dēlam, ne tavai meitai, ne tavam kalpam, ne tavai kalponei, ne tavam lopam, ne tavam svešiniekam, kas tavos vārtos.”

Mārkus 2:27–28LvGluck

“Un Viņš uz tiem sacīja: “‹Sabats ir celts cilvēka dēļ un ne cilvēks sabata dēļ.› ‹Tā nu Tas Cilvēka Dēls ir kungs arī pār sabatu.›””

Ebreji 4:9–10LvGluck

“Tad nu vēl atliek svēta dusēšana Dieva ļaudīm. Jo kas Viņa dusēšanā ir iegājis, tas dus arī no saviem darbiem, tā kā Dievs no Saviem.”

Jesajas 58:13LvGluck

“Ja tu savu kāju savaldi sabatā un nedari, kas tev patīk, Manā svētā dienā, un ja tu dusas dienu nosauci par līksmību, par Tā Kunga svēto (dienu), kas cienījama, un tu tā viņu godā turi, ka nestaigā savus ceļus nedz ej pēc savas peļņas nedz runā liekus vārdus.”

Kolosiešiem 2:16–17LvGluck

“Tad nu lai neviens jūs netiesā par ēdienu, vai par dzērienu, vai par svētkiem vai jauniem mēnešiem, vai sabatiem; Tā bija nākošo lietu ēna; bet īstā būšana ir Kristus.”

Lūkas evaņģēlijs 4:16LvGluck

“Un Viņš nāca uz Nacareti, kur bija audzināts, un pēc Sava ieraduma sabatā iegāja sinagogā, un Viņš pacēlās lasīt.”