Stāsts par Abija
Abija bija bībeļu personāžs, kas minēts Kroniku grāmatā. Viņš bija Jeroboama I dēls, ziemeļu Izraēlas karalistes pirmajā ķēnišā. Abija bija astotais no Jeroboama četrpadsmit bērniem. Viņš bija brālis arī Nadaba, Bašu, Elu, Zimri un Tibni. Abija ir labāk zināms ar savu lomu civilajā karā starp viņa tēvu un brāli Nadabu. Kad Jeroboams nomira, Nadabs kļuva par ķēnišu un Abija viņu atbalstīja. Tomēr Baša, vēl viens Jeroboama dēls, sacēlās pret Nadabu un nogalināja viņu. Abiju tad bija spiests bēgt uz Ēģipti. Abija ir arī pazīstams ar savu lomu Izraēlas karalistes sadalījumā. Pēc Jeroboama nāves karaliste tika sadalīta starp Abiju un viņa brāli Tibni. Abija saņēma karalistei ziemeļu daļu, savukārt Tibni tika dota dienvidu daļa. Tomēr Tibni beidzot tika sakauts Abijas un karaliste tika apvienota zem Abijas vadības. Abija tiek atcerēts kā uzticīgs Dieva kalps un ziemeļu Izraēlas karalistes vadonis. Viņu atceras arī par viņa lomu civilajā karā starp viņa tēvu un brāli, kā arī par viņa lomu karalistes sadalījumā.
Vārda nozīme
Dievs ir mans tēvs.
Vārda izcelsme
Ebreju
Pirmā pieminēšana
1 Samuel 8:2
Parādīšanās Bībelē
23 pieminējumi