Kas bija Īmanuēls?

Immanuels, arī pazīstams kā Emanuēls, ir bībeļu figūra, kura minēta Vecajos Derību grāmatos. Viņš ir vislabāk zināms kā pravietotais Mesija jeb Ebreju tautas glābējs. Viņš ir pazīts arī kā Miera Princis un Dieva Dēls. Immanuels dzimis Jaunavas Marijas un Jāzepa ģimenē Betlēmē. Viņam nebija brāļu vai māsu. Viņa dzīvi raksturoja virkne brīnumu, tai skaitā ūdens pavēršana par vīnu, slimnieku dziedināšana un mirušo atmodināšana. Viņš arī sludināja mīlestības un piedošanas evaņģēliju un veica daudzus citus lēmumus rīcošus darbus. Immanuels ir vislabāk zināms ar savu krustā šaušanu un augšāmcelšanos. Viņu nodeva Jūda Iskariots un arestēja Romas iestādes. Tad viņš tika nosodīts nāvei krustā šaušanā. Pēc viņa nāves viņš uzmoda no miroņiem un uzkāpa debesīs. Immanuels tiks atcerēts ar savām mīlestības un piedošanas mācībām, kā arī ar savu upuri par cilvēka grēkiem. Viņš tiks atcerēts arī ar saviem brīnumiem un ar savu augšāmcelšanos, ko atzīmē kristieši visā pasaulē.