1Un Fīlisti karoja pret Israēli, un Israēla vīri bēga no Fīlistiem un krita nokauti uz Ģilboas kalniem.
2Bet Fīlisti lauzās uz Saulu un uz viņa dēliem, un Fīlisti nokāva Jonatānu un Abinadabu un Malhišu, Saula dēlus.
3Un kaušana bija briesmīga pret Saulu, un strēlnieki viņu ievainoja ar saviem stopiem, ka tam bailes uznāca no strēlniekiem.
4Tad Sauls sacīja uz savu bruņu nesēju: izvelc savu zobenu un nodur mani ar to, ka šie neapgraizītie nenāk un mani neliek smieklā. Bet viņa bruņu nesējs negribēja, jo viņš bijās ļoti. Tad Sauls ņēma zobenu un metās uz to.
5Kad nu viņa bruņu nesējs redzēja, ka Sauls bija nomiris, tad viņš arī metās uz zobenu un nomira.
6Tā Sauls nomira un viņa trīs dēli un viss viņa nams nomira kopā.
7Kad nu visi Israēla ļaudis ielejā redzēja, ka tie bēga un ka Sauls un viņa dēli bija nomiruši, tad tie atstāja savas pilsētas un bēga, un Fīlisti nāca un tanīs dzīvoja.
8Un otrā dienā Fīlisti nāca, tos nokautos aplaupīt, un atrada Saulu un viņa dēlus guļam uz Ģilboas kalniem.
9Un tie tam novilka drēbes un paņēma viņa galvu un viņa bruņas, un tos sūtīja pa Fīlistu zemi apkārt par priecīgu ziņu saviem elkiem un ļaudīm.
10Un tie nolika viņa bruņas sava dieva namā un viņa galvu tie piekala Dagona namā.
11Kad nu visi ļaudis Jabešā Gileādā dzirdēja visu, ko Fīlisti Saulam bija darījuši,
12Tad visi spēcīgie vīri cēlās un paņēma Saula miesas un viņa dēlu miesas un tās pārnesa uz Jabešu un apraka viņu kaulus Jabešā apakš ozola, un gavēja septiņas dienas.
13Tā Sauls nomira savos grēkos, ko bija darījis pret To Kungu, Tā Kunga vārda dēļ, ko viņš neturēja, arī ka viņš zīlnieci bija vaicājis un meklējis,
14Un nebija vaicājis To Kungu; tāpēc Viņš tam lika mirt un piešķīra valstību Dāvidam, Isajus dēlam.
