1Un šie ir, kas pie Dāvida nāca uz Ciklagu, kad tas vēl mita svešumā Saula, Kīša dēla, pēc. Un tie bija arīdzan no tiem varoņiem, kara palīgi,
2Stopu nesēji, akmeņu metēji ar labo un ar kreiso roku un bultu šāvēji no stopa. Tie bija no Saula brāļiem, no Benjamina.
3Tie pirmie bija Ahiēzers un Joas, Semaāha bērni no Gibejas, tad Jeziēls un Pelecs, Asmaveta bērni, un Barahus un Jehus no Anatotas.
4Un Jišmaja no Gibeonas bija jo varens starp tiem trīsdesmit un pār tiem trīsdesmit. Un Jeremija un Jahaziēls un Johanans un Jozabads no Ģederas,
5Eleūzajus un Jerimots un Bealija un Šemarija un Šefatija no Harufas,
6Elkanus un Jezija un Azareēls un Joēzers un Jašobeams, Koraha dēli,
7Un Joēlus un Zabadija, Jerohāma dēli, no Ģedoras.
8No Gada bērniem arīdzan Dāvidam tai pilskalnā tuksnesī piekrita vareni karavīri, priekšturamu bruņu un šķēpu nesēji, no izskata kā lauvas un čakli kā stirnas pa kalniem.
9Tas pārākais bija Ezers, otrais Obadija, trešais Elijabs,
10Ceturtais Mišmanus, piektais Jeremija,
11Sestais Atajus, septītais Eliēls,
12Astotais Johanans, devītais Elzabads,
13Desmitais Jeremija, vienpadsmitais Mahbanajs.
14Šie bija no Gada bērniem, kara virsnieki, tie mazākie viens par simtu, tie lielākie par tūkstoti.
15Šie ir tie, kas pār Jordāni pārgāja pirmā mēnesī, kad tā bija pilna līdz pašiem krastiem, un tie izdzina visus ielejas ļaudis pret rītiem un pret vakariem.
16No Benjamina un Jūda bērniem nāca arīdzan pie Dāvida uz pilskalnu.
17Un Dāvids tiem izgāja pretī un atbildēja un uz tiem sacīja: ja jūs ar miera prātu pie manis esat nākuši, man palīdzēt, tad man būs viena sirds ar jums; bet ja jūs mani ar viltu gribat nodot maniem ienaidniekiem, un tomēr netaisnības pie manis nav, tad lai mūsu Dievs to redz un soda.
18Bet Gars nāca uz Amasaju, virsnieku pār trīsdesmit (un tas sacīja): tev mēs piederam, Dāvid un ar tevi mēs būsim, tu Isajus dēls: miers, miers lai ir ar tevi un miers ar taviem palīgiem, jo tavs Dievs ir tavs palīgs. Tad Dāvids tos pieņēma un tos iecēla par karapulku virsniekiem.
19Un no Manasus Dāvidam piekrita, kad tas ar Fīlistiem nāca pret Saulu karot, bet šiem nepalīdzēja; jo Fīlistu lielkungi pēc sava padoma to atlaida sacīdami: viņš pāries pie sava kunga Saula un mūsu galvas kritīs.
20Kad viņš gāja uz Ciklagu, tad tam no Manasus piekrita Adnahs un Jozabats un Jediaēls un Mihaēls un Jozabads un Elihus un Ciltajus, virsnieki pār Manasus tūkstošiem.
21Un tie Dāvidam palīdzēja pret (Amalekiešu) sirotājiem, jo tie visi bija stipri varoņi un palika par kara virsniekiem.
22Un ikdienas Dāvidam piekrita palīgi, tiekams tas karaspēks palika tik liels kā Dieva karaspēks.
23Un šis ir to galvu skaits, kas bija apbruņojušies uz karu un nākuši pie Dāvida uz Hebroni, ka viņam piešķirtu Saula valstību pēc Tā Kunga vārda.
24Jūda bērnu, kas priekšturamās bruņas un šķēpus nesa, bija seši tūkstoši un astoņsimt uz karu gatavi.
25No Simeona bērniem bija septiņi tūkstoši un simts stipri kara varoņi.
26No Levija bērniem četrtūkstoš un sešsimt.
27Un Jojadus, Ārona bērnu valdnieks, un ar to trīs tūkstoši un septiņsimt.
28Un Cadoks, jauns stiprs varonis, un no viņa tēva nama bija divdesmit divi virsnieki.
29Un no Benjamina bērniem bija Saula brāļu trīs tūkstoši; jo līdz tam laikam vēl viss vairums turējās pie Saula nama.
30Un no Efraīma bērniem divdesmit tūkstoši un astoņsimt stipri varoņi, vīri, kam bija liela slava savu tēvu namā.
31Un no Manasus puscilts astoņpadsmit tūkstoši, kas ar vārdu tika noteikti, ka nāktu, Dāvidu celt par ķēniņu.
32Un no Izašara bērniem, kas bija gudri noprast, kas Israēlim katrā laikā bija darāms; šo virsnieku bija divsimt, un visi viņu brāļi darīja pēc viņu vārda.
33No Zebulona, kas izgāja karā apbruņoti ar visādām karabruņām, bija piecdesmit tūkstoši, savā kārtā stāvēdami ar drošu sirdi.
34Un no Naftalis bija tūkstotis virsnieki un ar tiem trīsdesmit septiņi tūkstoši ar priekšturamām bruņām un šķēpiem.
35Un no Dana bērniem uz karu gatavi divdesmit un astoņi tūkstoši un sešsimt.
36Un no Ašera, kas izgāja karā, uz kaušanos gatavi, četrdesmit tūkstoši.
37Un no PārJordānes, no Rūbena un Gada bērniem un no Manasus puscilts ar visādām kara bruņām, simts un divdesmit tūkstoši.
38Visi šie karavīri, ar drošu sirdi pēc kārtas pulkos stāvēdami, nāca uz Hebroni, Dāvidu celt par ķēniņu pār visu Israēli. Un arī visiem citiem no Israēla bija vienāda sirds, Dāvidu celt par ķēniņu.
39Un tie tur bija pie Dāvida trīs dienas, ēda un dzēra, jo viņu brāļi priekš tiem bija sataisījuši.
40Un kas tuvu pie tiem dzīvoja līdz Īsašaram un Zebulonam un Naftalum, tie nesa maizi uz ēzeļiem un kamieļiem un zirgēzeļiem un uz vēršiem, miltu ēdienus, vīģu un rozīņu raušus un vīnu un eļļu un vēršus un avis lielā pulkā; jo līksmība bija iekš Israēla.
