1Un Hirams, Tirus ķēniņš, sūtīja vēstnešus pie Dāvida un ciedru kokus un mūrniekus un būvmeistarus, viņam uztaisīt namu.
2Un Dāvids manīja, ka Tas Kungs viņu bija apstiprinājis par ķēniņu pār Israēli; jo viņa valstība tapa varen paaugstināta viņa Israēla ļaužu labad.
3Un Dāvids ņēma vēl vairāk sievu Jeruzālemē un Dāvidam dzima vēl vairāk dēlu un meitu.
4Un šie ir to bērnu vārdi, kas viņam piedzima Jeruzālemē: Šamuūs un Šobabs, Nātans un Salamans.
5Un Ibhars un Elišua un Elfalets
6Un Nogahs un Nefegs un Jafija
7Un Elišāms un Beēljada un Elifelets.
8Kad nu Fīlisti dzirdēja, ka Dāvids bija svaidīts par ķēniņu pār visu Israēli, tad visi Fīlisti nāca, Dāvidu meklēt. Un kad Dāvids to dzirdēja, tad viņš tiem izgāja pretī.
9Un Fīlisti nāca un izplētās Refaīm ielejā.
10Tad Dāvids vaicāja Dievam un sacīja: vai man būs iet pret Fīlistiem, un vai Tu tos dosi manā rokā? Un Tas Kungs tam sacīja: celies, jo Es tos došu tavā rokā.
11Un tie gāja uz BaālPeracimu, un Dāvids tos tur sakāva, un Dāvids sacīja: Dievs aizrāvis manus ienaidniekus caur manu roku, tā kā ūdens rauj. Tādēļ tie nosauca to vietu BaālPeracima (rāveju vieta).
12Un tie tur pameta savus dievus; un Dāvids pavēlēja, tos sadedzināt ar uguni.
13Bet Fīlisti atkal nāca un apmetās ielejā.
14Tad Dāvids atkal vaicāja Dievam, un Dievs uz to sacīja: neej aiz viņiem bet ej apkārt ap viņiem, un ej tiem virsū pret tiem raudu kokiem.
15Un kad tu dzirdēsi soļus rībam raudu koku galotnēs, tad izej uz kaušanos, jo Dievs iziet tavā priekšā, kaut Fīlistu karaspēku.
16Un Dāvids darīja, kā Dievs tam bija pavēlējis; un tie kāva Fīlistu karaspēku no Gibeonas līdz Gazerai.
17Tā Dāvida slava izpaudās pa visām zemēm, un Tas Kungs lika bailēm no viņa uziet visiem pagāniem.
