1Un tie atveda Dieva šķirstu un to nolika tai teltī, ko Dāvids tam bija uzcēlis, un upurēja dedzināmos upurus un pateicības upurus Dieva priekšā.
2Un kad Dāvids tos dedzināmos upurus un pateicības upurus bija pabeidzis, tad viņš tos ļaudis svētīja Tā Kunga Vārdā.
3Un viņš izdalīja ikkatram no Israēla, tā vīram kā sievai, pa klaipam maizes un pa gabalam gaļas un pa mēram vīna.
4Un kādus no Levītiem viņš nolika par kalpotājiem priekš Tā Kunga šķirsta, godāt, teikt un slavēt To Kungu, Israēla Dievu.
5Asafs bija par virsnieku un otrs pēc viņa Zaharija; Jeiēls, Šemiramots, Jehiēls un Matitija un Eliābs un Benaja un ObedEdoms un Jeīels ar spēlēm, somastabulēm un koklēm, un Asafs skandināja ar pulkstenīšiem.
6Un Benaja un Jehasiēls, tie priesteri, pūta vienmēr trumetes Dieva derības šķirsta priekšā.
7Tai dienā Dāvids pirmo reiz deva šo dziesmu, To Kungu slavēt, caur Asafu un viņa brāļiem:
8Teiciet To Kungu, piesauciet Viņa vārdu, dariet zināmus starp tautām Viņa darbus.
9Dziedājiet Viņam, slavējiet To ar dziesmām, pārdomājiet visus Viņa brīnumus.
10Slavējiet Viņa svēto vārdu, lai sirds priecājās tiem, kas To Kungu meklē.
11Vaicājiet pēc Tā Kunga un pēc Viņa stipruma, meklējiet Viņa vaigu bez mitēšanās.
12Pieminiet Viņa brīnumus, ko Viņš darījis, Viņa brīnuma zīmes un Viņa mutes tiesas.
13Tu, Israēl, Viņa kalpa dzimums, jūs Jēkaba bērni, Dieva izredzētie.
14Viņš ir Tas Kungs, mūsu Dievs, Viņa tiesas iet pār visu zemi.
15Pieminiet mūžīgi Viņa derību, to vārdu, ko Viņš iecēlis tūkstošiem dzimumiem,
16Ko Viņš derējis ar Ābrahāmu un ko zvērējis Īzakam.
17To Viņš arī Jēkabam iecēlis par likumu un Israēlim par mūžīgu derību,
18Sacīdams: tev Es došu Kanaāna zemi, jūsu mantības daļu; —
19Kad jūs bijāt mazs pulciņš, ne daudz, un svešinieki iekš tās.
20Un tie staigāja no vienas tautas pie otras, un no vienas valsts pie citiem ļaudīm.
21Viņš nekam neļāva tos spaidīt, Viņš arī ķēniņus pārmācīja viņu dēļ.
22Neaizskariet Manus svaidītos, un nedariet ļauna Maniem praviešiem.
23Dziedājiet Tam Kungam, visa zeme, sludinājiet ikdienas Viņa pestīšanu.
24Teiciet pagānu starpā Viņa godu, visu tautu starpā Viņa brīnumus.
25Jo Tas Kungs ir liels un ļoti slavējams un bijājams pār visiem dieviem.
26Jo visi pagānu dievi ir elki, bet Tas Kungs debesis radījis.
27Augstība un gods ir Viņa priekšā, spēks un līksmība ir Viņa vietā.
28Dodiet Tam Kungam, jūs ļaužu tautas, dodiet Tam Kungam godu un spēku,
29Dodiet Tam Kungam Viņa vārda godu, atnesiet dāvanas un nāciet priekš Viņa vaiga, pielūdziet To Kungu svētā glītumā.
30Bīstaties priekš Viņa, visa pasaule; tiešām zeme stāv un nekustās.
31Lai debess priecājās un lai zeme līksmojās, un lai saka tautu starpā: Tas Kungs ir ķēniņš.
32Lai jūra kauc un viss, kas iekš tās ir, lai lauki līksmojās ar visu, kas tur virsū.
33Lai gavilē meža koki Tā Kunga priekšā, jo Tas nāk, zemi tiesāt.
34Teiciet To Kungu, jo Viņš ir labs, un Viņa žēlastība paliek mūžīgi.
35Un sakāt: atpestī mūs, Dievs, mūsu Pestītājs, un sapulcini mūs un izglāb mūs no pagāniem, ka teicam Tavu svēto vārdu un Tevi augsti slavējam.
36Slavēts lai ir Tas Kungs, Israēla Dievs, mūžīgi mūžam, un visi ļaudis lai saka: Āmen, un lai slavē To Kungu. —
37Tā viņš tur Tā Kunga derības šķirsta priekšā lika palikt Asafam un viņa brāļiem, vienmēr kalpot tā šķirsta priekšā, ikdienas savā kārtā,
38Un ObedEdomam ar saviem brāļiem, — to bija sešdesmit un astoņi, ObedEdomam, Jedutuna dēlam, un Osam par vārtu sargiem,
39Un priesterim Cadokam un viņa brāļiem, tiem priesteriem, priekš Tā Kunga dzīvokļa uz tā kalna Gibeonā,
40Tam Kungam upurēt dedzināmos upurus uz dedzināmo upuru altāra vienmēr, rītos un vakaros, tā kā rakstīts Tā Kunga bauslībā, ko Viņš Israēlim bija pavēlējis.
41Un ar viņiem bija Hemans un Jedutuns un tie citi izredzētie, kas ar vārdiem bija noteikti, To Kungu slavēt, ka Viņa žēlastība paliek mūžīgi.
42Un ar šiem Hemans un Jedutuns, skandināt ar trumetēm un pulkstenīšiem un ar svētu dziesmu spēlēm, bet Jedutuna bērni bija par vārtu sargiem.
43Tā visi ļaudis nogāja ikkatrs savā namā, un Dāvids atgriezās, savu namu sveicināt.
