1Bet es gribu, brāļi, lai jūs liekat vērā, ka mūsu tēvi visi bijuši apakš padebeša, un visi gājuši caur jūru,
2Un visi uz Mozu ir kristīti padebesī un jūrā,
3Un visi baudījuši to pašu garīgo barību,
4Un visi dzēruši to pašu garīgo dzērienu; jo tie dzēra no garīgā akmens, kas gāja līdz; bet tas akmens bija Kristus.
5Bet pie tā lielā pulka no tiem Dievam nebija labs prāts; jo tie ir nobeigti tuksnesī.
6Un tas noticis mums par priekšzīmi, ka mēs nebūtu ļauna iekārotāji tā kā tie iekārojušies.
7Un arī netopat elku kalpi, kā citi no tiem, — kā ir rakstīts: ļaudis apsēdās ēst un dzert un cēlās līksmoties.
8Lai arī maucībai nedodamies, tā kā citi no tiem ir maukojuši un krituši vienā dienā divdesmit un trīs tūkstoši.
9Lai arī Kristu nekārdinājiet, tā kā arī citi no tiem viņu kārdinājuši un ir nomaitāti caur čūskām.
10Un arī nekurniet, tā kā citi no tiem kurnējuši un ir nomaitāti caur to maitātāju.
11Un viss tas viņiem noticis kā priekšzīme, un ir uzrakstīts par mācību mums, uz kuriem pasaules gals ir nācis.
12Tāpēc, kas šķietās stāvot, tas lai pielūko, ka nekrīt.
13Jums vēl nekāda kārdināšana nav uzgājusi kā tikai cilvēcīga; bet Dievs ir uzticīgs; tas neļaus jūs vairāk kārdināt nekā spējat, bet kārdināšanai arī tādu galu darīs, ka varat panest.
14Tādēļ, mani mīļie, bēgat no elku kalpošanas.
15Kā uz prātīgiem es saku; apspriežat paši, ko es saku:
16Pateicības biķeris, ko ar pateikšanu svētījam, vai tas nav savienošana ar Kristus asinīm? Maize, ko laužam, vai tā nav savienošana ar Kristus miesu?
17Jo kā viena maize, tā mēs daudzi esam viena miesa; jo mums visiem ir daļa pie vienas maizes.
18Uzskatat Israēli pēc miesas: Vai tie, kas upurus ēd, nav biedrība ar altāri?
19Ko tad nu es saku? Vai, ka elkadievs kas esot? Jeb ka elka upuris kas esot?
20Bet ko pagāni upurē, to tie upurē velniem un ne Dievam; bet es negribu, ka jums biedrība būtu ar velniem.
21Jūs nevarat dzert Tā Kunga biķeri un velnu biķeri. Jums nevar daļa būt pie Tā Kunga galda un pie velnu galda.
22Jeb vai gribam To Kungu kaitināt? Vai mēs esam jo spēcīgāki nekā Viņš?
23Viss man ir brīv, bet ne viss der. Viss man ir brīv, bet ne viss der uztaisīšanai.
24Nevienam nebūs to meklēt, kas pašam, bet kas citam par labu.
25Visu, ko skārņos pārdod, ēdiet, neko neizmeklēdami sirdsapziņas dēļ.
26Jo Tam Kungam pieder zeme un viņas pilnums.
27Un ja kāds no neticīgiem jūs aicina, un jūs gribat iet, tad ēdiet visu, ko jums ceļ priekšā, ne ko neizmeklēdami sirdsapziņas dēļ.
28Bet ja kas uz jums saka: šis ir elka upuris, tad neēdat, viņa dēļ, kas jums to ir teicis, un sirdsapziņas dēļ; (jo Tam Kungam pieder zeme un viņas pilnums.)
29Bet es saku: ne tavas, bet tuvāka sirdsapziņas dēļ. Jo kāpēc mana svabadība lai top tiesāta no cita sirdsapziņas?
30Ja es ar pateicību to saņemu, ko tad topu zaimots, par ko es pateicos?
31Tāpēc, vai ēdat vai dzerat un ko vien darāt, visu to darāt Dievam par godu.
32Nepaliekat par piedauzīšanu ne Jūdiem ne Grieķiem ne Dieva draudzei,
33Itin kā arī es visiem visās lietās esmu pa prātam, nemeklēdams, kas man, bet kas daudziem par labu, lai tie top izglābti.
