1Vecu nerāj, bet pamāci kā tēvu, jaunākus kā brāļus,
2Vecākas sievas kā mātes, jaunākas kā māsas, iekš visas šķīstības.
3Godā atraitnes, kas ir īsteni atraitnes.
4Bet ja kādai atraitnei ir bērni jeb bērnu bērni, tādas lai papriekš mācās savā pašu namā dievbijīgi dzīvot un atlīdzināt, ko no vecākiem dabūjušas; jo tas ir labi un patīkami Dieva priekšā.
5Bet kura ir īsta atraitne un itin viena palikusi, tā savu cerību likusi uz Dievu un paliek lūgšanās un Dieva piesaukšanās naktīm dienām.
6Bet kura uz kārību dzenās, tā dzīva būdama ir nomirusi.
7Un to pavēli, lai tās turas bezvainīgi.
8Bet ja kas savus piederīgos un visvairāk savu saimi neapgādā, tas ticību ir aizliedzis un ir sliktāks par neticīgu.
9Atraitne lai top izvēlēta ne jaunāka kā sešdesmit gadus, kas bijusi viena vīra sieva.
10Kurai labu darbu liecība top dota, ja tā bērnus uzaudzinājusi, ja tā labprāt svešiniekus uzņēmusi, ja tā svētiem kājas mazgājusi, ja tā apbēdinātiem palīgā nākusi, ja tā pēc ikviena laba darba dzinusies.
11Bet jaunākas atraitnes atmet; jo kad tās pārgalvīgas tapušas — Kristum pretī, tad tās grib iet pie vīra,
12Un tām ir vaina, ka tās to pirmo ticību pārlauzušas.
13Turklāt arīdzan tās ir slinkas, mācās apkārt iet pa mājām; un ne vien slinkas, bet arīdzan pļāpīgas, nedarbus darīdamas, runādamas, kas neklājās.
14Tad nu es gribu, ka tās jaunās iet pie vīra, bērnus dzemdē, namu valda un pretiniekam nedod nekāda iemesla uz nievāšanu.
15Jo citas jau ir griezušās sātanam pakaļ.
16Ja kādam ticīgam jeb kādai ticīgai ir atraitnes, tad lai tie tām nāk palīgā, un lai draudze netop apgrūtināta, ka tā tām īstenām atraitnēm var nākt palīgā.
17Vecajus, kas labi valda, turi divkārtīgā godā, visvairāk tos, kas strādā iekš vārda un mācīšanas.
18Jo raksts saka: vērsim, kas labību izmin, tev nebūs aizsiet purnu, un: ‹strādniekam sava alga pienākas.›
19Pret vecaju neuzņem sūdzības bez diviem vai trim lieciniekiem.
20Tos, kas apgrēkojās, pārmāci visu priekšā, lai arī tie citi bīstas.
21Es piekodināju Dieva un Tā Kunga Jēzus Kristus un izredzēto eņģeļu priekšā, lai tu šās lietas turi, neko nedarīdams ne pēc ienaida, ne pēc draudzības.
22Rokas nevienam neuzliec ātri, un nepinies ar svešiem grēkiem; sevi pašu glabā šķīstu.
23Un nedzer vairs ūdeni vien, bet ņem maķenīt vīna, tavas kuņģa labad un tavas dažādas vājības dēļ.
24Citu cilvēku grēki jau zināmi, pirms tie vēl priekš tiesas nāk; bet citu ļaužu grēki pēc top zināmi.
25Tāpat arī labie darbi jau ir zināmi; un kas vēl nav, tie nevar palikt apslēpti.
