1Vecākais, Gajam, mīļotam, ko es patiesībā mīlēju.
2Mīļais, pār visām lietām es vēlēju, lai tev labi klājās, un tu esi vesels, tā kā tavai dvēselei labi klājās.
3Jo es ļoti esmu priecājies, kad brāļi nāca un apliecināja tavu patiesību, tā kā tu iekš patiesības staigā.
4Man lielāka prieka nav, nekā kad dzirdu savus bērnus staigājam iekš patiesības.
5Mīļais, tu dari pēc ticības, ko tu dari pie brāļiem, un vēl tiem no svešuma atnākušiem,
6Kas ir devuši liecību par tavu mīlestību draudzes priekšā; un tu labi darīsi, kad tu tos izvadīsi, tā kā pieklājās Dieva priekšā.
7Jo tie Viņa vārda dēļ ir izgājuši, neko no pagāniem neņemdami.
8Tad nu mums pienākas tos tādus uzņemt, ka mēs paliekam par darba biedriem pie patiesības.
9Es draudzei esmu rakstījis; bet Diotrefs, kas grib būt starp tiem augstākais, mūs nepieņem.
10Tādēļ, kad es nākšu, tad es viņa darbus pieminēšu, ko viņš dara, ar ļauniem vārdiem pret mums aprunādams; un ar to nebūdams mierā viņš pats brāļus neuzņem un aizliedz arī tiem, kas to grib darīt, un tos izmet no draudzes.
11Mīļais, nedzenies ļaunam pakaļ, bet labam; kas labu dara, tas ir no Dieva, bet kas ļaunu dara, tas Dievu nav redzējis.
12Demeterim liecība top dota no visiem un no pašas patiesības, un mēs arīdzan liecību dodam, un jūs zināt, ka mūsu liecība ir patiesīga.
13Man daudz būtu ko rakstīt, bet es negribu tev rakstīt ar tinti un spalvu;
14Bet es ceru drīz tevi redzēt, tad mēs muti pret muti runāsim. Miers lai ir ar tevi. Draugi tevi sveicina. Sveicini draugus, katru vārdā.
