Pāvils tiek izglābts no grēka, lai viņu nogalinātu, un viņš tiek nosūtīts uz tiesu Caesarea.
1Un Pāvils, acis uz tiesu metis, sacīja: “Vīri, brāļi, es ar vislabāko sirdsapziņu, Dieva priekšā esmu dzīvojis līdz šai pašai dienai.”
2Bet tas augstais priesteris Ananija pavēlēja tiem, kas pie viņa stāvēja, viņam pa muti sist.
3Tad Pāvils uz to sacīja: “Dievs tevi sitīs, tu nobaltēta siena! Tu še sēdi, mani tiesāt pēc bauslības, un tu pavēli, mani sist pret bauslību!”
4Un tie, kas tur klāt stāvēja, sacīja: “Vai tu augsto Dieva priesteri lamā?”
5Un Pāvils sacīja: “Es nezināju, brāļi, viņu esam augsto priesteri, jo ir rakstīts: pret savu ļaužu virsnieku tev nebūs ļaunu runāt.”
Dari ir dzīvības vēsture 23:6 - Bet Pāvils zinādams, ka citi bija no saducejiem, citi no farizejiem, sauca augstās tiesas priekšā: “Vīri, brāļi, es esmu farizeja dēls, es topu tiesāts par cerību, ka miroņi augšām celsies.”
6Bet Pāvils zinādams, ka citi bija no saducejiem, citi no farizejiem, sauca augstās tiesas priekšā: “Vīri, brāļi, es esmu farizeja dēls, es topu tiesāts par cerību, ka miroņi augšām celsies.”
7Kad viņš to bija runājis, tad troksnis cēlās starp farizejiem un saducejiem, un tas pulks šķīrās.
8Jo saduceji saka: augšāmcelšanās neesot, un neesot nedz eņģeļa, nedz gara; bet farizeji visu to apliecina.
9Un tur liela brēkšana sākās, un rakstu mācītāji no farizeju puses cēlās un tiepās sacīdami: “Mēs pie šā cilvēka nekā ļauna neatrodam; un ja kāds gars ar viņu ir runājis, vai kāds eņģelis, tad lai nekarojam pret Dievu.”
10Bet kad troksnis vairojās, tad virsniekam rūpēja, ka Pāvils no tiem netaptu saplēsts, un viņš karavīriem pavēlēja noiet, to no viņu vidus izraut un novest uz lēģeri.
11Un nākošā naktī Tas Kungs viņam piestājās sacīdams: “‹Turi drošu prātu, Pāvil; jo itin tā, kā tu par Mani liecību esi devis Jeruzālemē, tāpat tev būs arī Romā liecināt.›”
12Un kad gaisma bija aususi, tad Jūdi sapulcējās un sazvērējās kopā sacīdami: “Mēs negribam ne ēst ne dzert, tiekams Pāvilu būsim nokāvuši.”
13Un to bija vairāk nekā četrdesmit, kas tā bija sazvērējušies.
14Šie nāca pie augstiem priesteriem un vecajiem un sacīja: “Mēs svēti esam nodievojušies, nekā nebaudīt, kamēr Pāvilu būsim nokāvuši.
15Tad nu dodiet ziņu virsniekam un augstai tiesai, lai to rītā pie jums atved, tā kā jūs viņa lietu gribētu labāk izklausināt; bet mēs esam gatavi to nokaut, pirms tas atnāk.”
16Bet Pāvila māsas dēls šo viltu dzirdējis, atnāca un iegāja lēģerī un Pāvilam to pasludināja.
17Un Pāvils vienu no kapteiņiem pasauca un sacīja: “Noved šo jaunekli pie virsnieka, jo viņam ir priekš tā kāda ziņa.”
18Tad nu šis to ņēma un noveda pie virsnieka un sacīja: “Tas saistītais Pāvils mani sauca un lūdza, šo jaunekli pie tevis atvest, jo viņam ar tevi kas jārunā.”
19Un virsnieks to pie rokas ņēma un savrup aizgājis vaicāja: “Kas tev ir, ko man teikt?”
20Un tas sacīja: “Jūdi saderējušies tevi lūgt, ka tu rītā Pāvilu liktu vest priekš augstās tiesas, tā kā tie gribētu viņu jo skaidri izklausināt.
21Tad nu tu neļaujies no tiem pārrunāties; jo vairāk nekā četrdesmit vīri no tiem uz viņu glūn un paši nodievojušies, nekā ne ēst ne dzert, kamēr viņu būšot nokāvuši, un nu tie ir gatavi, gaidīdami no tevis to solīšanu.”
22Tad virsnieks jaunekli atlaida pavēlēdams: “Nesaki to nevienam, ka tu to man esi zināmu darījis.”
Dari ir dzīvības vēsture 23:23 - Un tas, divus no kapteiņiem ataicinājis, sacīja: “Sataisiet divsimt karavīrus, ka tie iet uz Cezareju, un septiņdesmit jātniekus un divsimt strēlniekus ap to trešo stundu naktī.”
23Un tas, divus no kapteiņiem ataicinājis, sacīja: “Sataisiet divsimt karavīrus, ka tie iet uz Cezareju, un septiņdesmit jātniekus un divsimt strēlniekus ap to trešo stundu naktī.”
24Viņš arī lika jājamus lopus parīkot, ka Pāvilu virsū sēdinātu un veselu novestu pie valdītāja Feliksa.
25Un viņš grāmatu rakstīja ar šiem vārdiem:
26“Klaudijs Lizijs tam viscienīgam valdītājam Feliksam prieku!
27Šo vīru, kas no Jūdiem sagrābts un no tiem tik nenokauts, es, ar karavīriem pienācis, esmu izrāvis, dzirdēdams, ka viņš Romietis
28Un gribēdams to vainu zināt, kādēļ tie viņu apsūdzēja, es viņu esmu vedis priekš viņu augstās tiesas.
29Un es viņu atradu apsūdzētu par viņu bauslības jautājumiem, bet viņš par neko netapa apsūdzēts, ar ko nāvi vai saites būtu pelnījis.
30Un kad man tas padoms tapa zināms, kas Jūdiem bija pret šo vīru, tad es tūdaļ viņu pie tevis esmu sūtījis un sūdzētājiem pavēlējis, tavā priekšā izteikt, kas tiem ir pret viņu. Dzīvo vesels!”
31Tad nu karavīri, tā kā tiem bija pavēlēts, Pāvilu ņēma un pa nakti noveda uz Antipatridu.
32Un otrā dienā tie viņu atstāja jātniekiem, ar viņu tālāk iet, un paši griezās atpakaļ uz lēģeri.
33Viņi nu uz Cezareju nākuši un to grāmatu tam zemes valdītājam atdevuši, arī Pāvilu viņam nodeva.
34Un zemes valdītājs grāmatu lasījis vaicāja, no kuras zemes tiesas viņš esot? Un dzirdējis, ka viņš no Kilikijas,
35Tas sacīja: “Es tevi izklausināšu, kad arī tavi sūdzētāji atnāks,” un pavēlēja, viņu Hērodus pilī apsargāt.
