Apostoli atkal tiek apcietināti, taču eņģelis viņus atbrīvo no cietuma un viņi turpina sludināt.
1Bet šiem uz ļaudīm runājot piegāja priesteri un Dieva nama virsnieks un saduceji,
2Apskaitušies, ka viņi ļaudis mācīja un ka pasludināja iekš Jēzus augšāmcelšanos no miroņiem;
3Un rokas tiem pielika un tos iemeta cietumā līdz rītam; jo vakars jau bija.
4Bet daudzi, kas to vārdu dzirdēja, ticēja; un tur tapa skaitīti pie piectūkstoš vīriem.
5Bet notikās otrā dienā, ka viņu virsnieki un vecaji un rakstu mācītāji Jeruzālemē sapulcējās,
6Un Annas, augstais priesteris, un Kajafas un Jānis un Aleksanders, un cik no augstā priestera cilts bija;
7Un viņus savā priekšā noveduši, tie jautāja: “Kurā spēkā jeb kurā vārdā jūs to esat darījuši?”
8Tad Pēteris, Svēta Gara pilns, uz tiem sacīja: “Jūs ļaužu virsnieki un jūs Israēla vecaji,
9Ja mēs šodien topam tiesāti laba darba dēļ pie šā neveselā cilvēka, caur ko šis ir dziedināts,
10Tad jums visiem un visiem Israēla ļaudīm būs zināt, ka šis jūsu priekšā stāv vesels tik vien caur Jēzus Kristus no Nacaretes vārdu, ko jūs esat krustā situši, un ko Dievs no miroņiem uzmodinājis.
11Šis ir akmens, no jums nama taisītājiem atmests, kas palicis par stūra akmeni.
12Un pestīšana nav caur citu nevienu, jo arīdzan cits vārds apakš debess cilvēkiem nav dots, caur ko mums būs mūžīgi dzīvot.”
13Kad tie nu Pētera un Jāņa sirds drošību redzēja un noprata, ka tie bija nemācīti un zemas kārtas cilvēki, tad tie brīnījās, un tos pazina, ka viņi bijuši ar Jēzu.
14Un kad tie cilvēku, kas bija vesels tapis, redzēja pie viņiem stāvam, tad tiem nebija ko pretim runāt.
15Un tie lika viņiem iziet no tiesas nama un sarunājās savā starpā,
16Sacīdami: “Ko lai darām ar šiem cilvēkiem? Jo ka skaidrs brīnums caur tiem noticis, tas ir zināms visiem, kas Jeruzālemē dzīvo, un mēs to nevaram noliegt.
17Bet lai tas starp tiem ļaudīm tālāk neizpaužas, mēs tiem gribam stipri piekodināt, ka tiem vairs uz nevienu cilvēku nebūs runāt iekš Šā Vārda.”
18Un viņus aicinājuši, tie viņiem pavēlēja, it nemaz nerunāt, nedz mācīt iekš Jēzus vārda.
19Bet Pēteris un Jānis atbildēdami uz tiem sacīja: “Spriežat paši, vai Dieva priekšā ir taisni, jums vairāk klausīt nekā Dievam?
20Jo mēs nevaram palikt nerunājuši par to, ko esam redzējuši un dzirdējuši.”
21Bet tie vēl vairāk viņus apdraudēja un palaida un neatrada, kā tos sodīt, ļaužu dēļ, jo visi Dievu teica par to, kas bija noticis.
22Jo tas cilvēks bija vairāk nekā četrdesmit gadus vecs, pie kā šī dziedināšanas zīme bija notikusi.
23Un vaļā atlaisti tie nāca pie savējiem un pasludināja, ko augstie priesteri un vecaji uz tiem bija sacījuši.
24Un to dzirdējuši, tie vienprātīgi savu balsi pacēla uz Dievu un sacīja: “Kungs, Tu esi Tas Dievs, kas ir darījis debesi un zemi un jūru un visas lietas, kas tur iekšā,
25Kas caur Sava kalpa Dāvida muti esi sacījis: Kāpēc pagāni trako, un ļaudis domā uz nelietību?
26Ķēniņi virs zemes ir sacēlušies, un valdnieki sapulcējušies pret To Kungu un pret Viņa Svaidīto.
27Jo patiesi, tie ir sapulcējušies pret Tavu svēto bērnu Jēzu, ko Tu esi svaidījis, arī Hērodus un Pontius Pilāts līdz ar pagāniem un Israēla ļaudīm,
28To darīdami, ko Tava roka un Tavs padoms papriekš ir nolēmis, ka tam bija notikt.
Dari ir dzīvības vēsture 4:29 - Tad nu, Kungs, skaties Tu uz viņu biedināšanu un dodi Saviem kalpiem Tavu Vārdu runāt ar visu drošību,
29Tad nu, Kungs, skaties Tu uz viņu biedināšanu un dodi Saviem kalpiem Tavu Vārdu runāt ar visu drošību,
30Savu roku izstiepdams, ka dziedināšanas notiek un zīmes un brīnumi caur Tava svētā bērna Jēzus Vārdu.”
31Un pēc lūgšanas tā vieta pakustinājās, kur tie bija sapulcējušies; un tie visi tapa Svētā Gara pilni un runāja Dieva vārdu ar drošību.
Dari ir dzīvības vēsture 4:32 - Un draudze, kas ticēja, bija viena sirds un viena dvēsele, un neviens neko no savas mantas nesauca par savu, bet tās mantas bija visiem kopā.
32Un draudze, kas ticēja, bija viena sirds un viena dvēsele, un neviens neko no savas mantas nesauca par savu, bet tās mantas bija visiem kopā.
33Un ar lielu spēku apustuļi deva liecību par Tā Kunga Jēzus augšāmcelšanos, un liela žēlastība bija pār tiem visiem.
34Un viņu starpā arī nebija neviena, kam kas pietrūka, jo kuriem tīrumi vai nami bija, tie tos pārdeva un atnesa to maksu no tā, kas bija pārdots,
35Un nolika apustuļiem pie kājām, un ikkatram tapa izdalīts, kā kuram vajadzēja.
36Un Jāzeps, no apustuļiem ar pavārdu saukts Barnaba (tas ir tulkots: iepriecināšanas bērns), viens Levīts, dzimis Kipriets,
37Kam bija tīrums, pārdeva to un atnesa naudu un nolika pie apustuļu kājām.
