Pāvils tiek aizturēts un nodots tiesāšanai Jeruzalemē, bet viņam izdodas bēgt uz Tarsu.
1Bet Sauls vēl draudus un nāvi šņākdams pret Tā Kunga mācekļiem, gāja pie augstā priestera
2Un lūdza no tā grāmatas uz Damasku pie tām Jūdu draudzēm, ja viņš kādus no šīs ticības atrastu, vai vīrus vai sievas, ka viņš tos saistītus vestu uz Jeruzālemi.
Dari ir dzīvības vēsture 9:3 - Un viņam ejot notikās, ka viņš tuvu pie Damaskus nāca, un tur gaišums no debess viņu piepeši apspīdēja;
3Un viņam ejot notikās, ka viņš tuvu pie Damaskus nāca, un tur gaišums no debess viņu piepeši apspīdēja;
4Un viņš krita pie zemes un dzirdēja balsi uz viņu tā sakām: “‹Saul, Saul, ko tu Mani vajā? ›”
5Un viņš sacīja: “Kungs, kas Tu esi?” Tas Kungs sacīja: “‹Es esmu Jēzus, ko tu vajā. Tev grūti nāksies pret dzenuli spārdīt.›”
6Un tas sacīja trīcēdams un iztrūcies: “Kungs, ko Tu gribi, lai daru?” Tas Kungs uz to sacīja: “‹Celies un ej pilsētā, un tev sacīs, ko tev būs darīt.›”
7Bet vīri, kas bija viņa ceļa biedri, stāvēja iztrūkušies, balsi gan dzirdēdami, bet neviena neredzēdami
8Bet Sauls cēlās no zemes un savas acis paceldams neredzēja neviena. Un tie to pie rokas vezdami ieveda Damaskū.
9Un trīs dienas tas nevarēja redzēt un ne ēda, ne dzēra.
10Bet viens māceklis bija iekš Damaskus, ar vārdu Ananija, un Tas Kungs caur parādīšanu uz to sacīja: “‹Ananija!›” Un tas sacīja: “Redzi, še es esmu, Kungs.”
11Un Tas Kungs uz to sacīja: “‹Celies un ej uz ielu, kas top saukta Taisnā, un meklē Jūdas namā Tarsieti, kam vārds Sauls; jo, redzi, tas Dievu lūdz;›
12‹Un tas caur parādīšanu ir redzējis vīru, ar vārdu Ananija, ieejam un tam roku uzliekam, lai tas atkal top redzīgs.›”
13Bet Ananija atbildēja: “Kungs, es no daudziem esmu dzirdējis par šo vīru, cik ļaunuma tas darījis Taviem svētiem Jeruzālemē;
14Un šeitan tam ir vara no augstiem priesteriem, visus saistīt, kas Tavu Vārdu piesauc.”
15Bet Tas Kungs uz to sacīja: “‹Ej, jo šis Man ir izredzēts ierocis, Manu Vārdu nest pagānu un ķēniņu un Israēla bērnu priekšā.›
16‹Jo Es tam rādīšu, cik daudz tam Mana Vārda dēļ jācieš.›”
Dari ir dzīvības vēsture 9:17 - Un Ananija nogāja un nāca tanī namā un tam rokas uzlika sacīdams: “Saul, brāli, Tas Kungs mani sūtījis, (Jēzus, kas tev uz ceļa, kur tu esi nācis, ir parādījies), lai tu atkal topi redzīgs un piepildīts ar Svēto Garu.”
17Un Ananija nogāja un nāca tanī namā un tam rokas uzlika sacīdams: “Saul, brāli, Tas Kungs mani sūtījis, (Jēzus, kas tev uz ceļa, kur tu esi nācis, ir parādījies), lai tu atkal topi redzīgs un piepildīts ar Svēto Garu.”
Dari ir dzīvības vēsture 9:18 - Un tūdaļ no viņa acīm nokrita kā zvīņas, un viņš tapa tūdaļ redzīgs, un uzcēlies tapa kristīts,
18Un tūdaļ no viņa acīm nokrita kā zvīņas, un viņš tapa tūdaļ redzīgs, un uzcēlies tapa kristīts,
19Un barību ņēmis viņš atspirga. Un Sauls bija kādas dienas pie mācekļiem iekš Damaskus.
20Un tūdaļ tas sludināja sinagogās par Jēzu, ka Viņš Tas Dieva Dēls.
21Bet visi, kas to dzirdēja, iztrūkās un sacīja: “Vai šis nav tos postījis, kas Jeruzālemē šo Vārdu piesauca? Vai tas nav tāpēc šurp nācis, ka viņus vestu saistītus pie augstiem priesteriem?”
22Bet Sauls palika jo dienas jo spēcīgs un iztrūcināja Jūdu ļaudis, kas Damaskū dzīvoja, un pierādīja, ka Šis Tas Kristus.
23Un kad jau kāds laiks bija pagājis, tad tie Jūdu ļaudis sarunājās viņu nokaut.
24Bet viņu nodoms Saulam tapa zināms; un tie vārtus sargāja caurām dienām un naktīm, ka viņu varētu nokaut.
25Bet mācekļi viņu ņēma naktī un kurvī pār mūri nolaida zemē.
26Un uz Jeruzālemi nācis Sauls raudzīja mācekļiem piebiedroties; bet visi no tā bijās, neticēdami, viņu esam mācekli.
27Bet Barnaba viņu ņēma un veda pie apustuļiem un tiem teica, kā viņš uz ceļa To Kungu redzējis, un ka Tas ar viņu runājis, un kā viņš Damaskū ar drošību runājis Jēzus vārdā.
28Un viņš pie tiem bija Jeruzālemē, ieiedams un iziedams un droši sludinādams Tā Kunga Jēzus vārdā.
29Un viņš runāja arīdzan, un strīdējās ar Grieķiem; bet tie glūnēja viņu nokaut.
30Bet brāļi, to nomanīdami, viņu pavadīja uz Cezareju un viņu sūtīja uz Tarsu.
31Tad nu draudzei pa visu Jūdeju un Galileju un Samariju bija miers, un tā auga un staigāja iekš Tā Kunga bijāšanas un vairojās caur Tā Svētā Gara iepriecināšanu.
32Un notikās, ka Pēteris visur pārstaigājot arī nonāca pie svētiem, kas Liddā dzīvoja.
33Un tur tas atrada vienu cilvēku, ar vārdu Eneas, astoņus gadus uz gultas gulošu, — šis bija paralizēts.
34Un Pēteris uz to sacīja: “Enea, lai Jēzus, Tas Kristus, tevi dara veselu; celies un taisi pats sev gultu!” Un tas tūdaļ cēlās.
35Un to visi redzēja, kas Liddā un Šaronā dzīvoja, un tie atgriezās pie Tā Kunga.
36Un Joppē bija kāda mācekle, ar vārdu Tabita, tas ir tulkots: stirna; šī bija labu darbu darītāja un nabagu apdāvinātāja.
37Un notikās tanīs dienās, ka viņa palika slima un nomira, un tie to mazgājuši nolika augšistabā.
38Bet kad nu Lidda tuvu pie Joppes ir, tad mācekļi dzirdēdami, Pēteri tur esam, sūtīja divus vīrus pie tā, lūgdami, ka tas nekavētos, pie tiem noiet.
39Un Pēteris cēlās un gāja tiem līdz. Un kad viņš bija atnācis, tad viņu uzveda augšistabā; un pie tās stāvēja visas atraitnes, raudādamas un rādīdamas svārkus un drēbes, ko Stirna, pie tiem būdama, bija taisījusi.
40Un Pēteris, visus izdzinis, metās ceļos un Dievu lūdza, un pie mirušās atgriezdamies sacīja: “Tabita, celies augšām.” Un tā savas acis atvēra un Pēteri redzējusi cēlās sēdus.
41Un viņš tai roku deva un to pacēla un, svētos un atraitnes aicinājis, viņu dzīvu tiem veda priekšā.
42Un tas tapa zināms pa visu Joppi un daudzi ticēja uz To Kungu.
43Un notikās, ka viņš daudz dienas Joppē palika pie viena ādmiņa, ar vārdu Sīmanis.
