1Tā saka Tas Kungs: triju vai četru Moaba pārkāpumu dēļ — to Es nenovērsīšu, — tādēļ ka viņš sadedzinājis Edoma ķēniņa kaulus par kaļķiem,
2Tādēļ Es sūtīšu uguni Moabā, tas aprīs Keriota skaistos namus, un Moabs nomirs troksnī, kliegšanā un bazūņu skaņā.
3Un Es izdeldēšu soģi no viņa vidus un nokaušu visus viņa lielkungus līdz ar viņu, saka Tas Kungs.
4Tā saka Tas Kungs: triju vai četru Jūda pārkāpumu dēļ, — to Es nenovērsīšu, — tādēļ ka tie Tā Kunga bauslību atmetuši un Viņa likumus nav sargājuši, un viņu meli tos pievīluši, kuriem viņu tēvi dzinušies pakaļ,
5Tādēļ Es sūtīšu uguni Jūdā, tas aprīs Jeruzālemes skaistos namus.
6Tā saka Tas Kungs: triju vai četru Israēla pārkāpumu dēļ — to Es nenovērsīšu, — tāpēc ka tie taisno pārdod par naudu un nabagu par pāri kurpju.
7Tie ilgojās, ka zemes pīšļi nabagiem nāk uz galvu, un bēdīgā ceļu tie kavē. Vīrs ar savu tēvu iet pie tās pašas meitas un sagāna Manu svēto vārdu.
8Tie apmetās pie ikkatra altāra uz ķīlātām drēbēm, un dzer vīnu no notiesātiem, savu dievu namā.
9Es tomēr esmu izdeldējis to Amorieti viņu priekšā, kam augstums bija kā ciedru augstums, un kas bija stiprs kā ozoli; bet Es esmu nomaitājis viņa augļus augšā un viņa saknes apakšā.
10Un Es tomēr jūs esmu izvedis no Ēģiptes un četrdesmit gadus jūs vadījis tuksnesī, ka jums bija iemantot Amoriešu zemi.
11Un citus no jūsu dēliem Es esmu cēlis par praviešiem un no jūsu jaunekļiem citus par nazīriem; vai tas tā nav, Israēla bērni? saka Tas Kungs.
12Bet jūs nazīriem dodiet vīnu dzert, un pavēliet praviešiem un sakāt: jums nebūs sludināt.
13Redzi, Es jums likšu čīkstēt kā rati čīkst, kas pilni kūļu,
14Tā ka čaklais neizbēgs, nedz stiprais ar savu spēku ko iespēs, nedz varenais savu dvēseli varēs izglābt.
15Un stopu vilcējs nepastāvēs, un kas vieglām kājām, neizglābsies, un arī jātnieks neizglābs savu dvēseli.
16Un sirdsvarenais starp tiem stipriem aizbēgs kails tai dienā, saka Tas Kungs.
