1Jūs esat Tā Kunga, sava Dieva, bērni; jums sev pašiem nebūs zīmes iegriezt nedz plikumu darīt pār savām acīm kāda miroņa dēļ.
2Jo tu esi svēta tauta Tam Kungam, savam Dievam, un Tas Kungs tevi ir izredzējis, ka tu Viņam esi īpaša tauta no visām tautām, kas virs zemes.
3Tev nebūs ēst nekādu negantību.
4Šie ir tie lopi, ko jūs varat ēst: vērši, avis un kazas,
5Briedis, stirna un meža vērsis un kalna āzis un mazais briedis un meža vērsis un meža kaza.
6Visus lopus, kam šķelti nagi un šķelti divējos gabalos, un kurš lops gremo, to ēdat.
7Bet šos jums nebūs ēst no tiem, kas gremo, un no tiem, kam šķelti nagi: kamieli un zaķi un trusi, jo tie gan gremo, bet tiem nav šķelti nagi; tie lai jums ir nešķīsti.
8Arī cūka, — jo tai gan šķelti nagi, bet tā negremo; lai tā jums ir nešķīsta; no viņas gaļas jums nebūs ēst un viņas maitu jums nebūs aizskart.
9Šos ēdat no visa, kas ir ūdenī: visu, kam ir spuras un zvīņas, to ēdat.
10Bet visu to, kam spuru un zvīņu nav, tos neēdat; lai tas jums ir nešķīsts.
11Visus šķīstos putnus ēdat.
12Bet šie ir, no kuriem jums nebūs ēst:
13Ērglis, sarkandzeltenais ērglis un melnais ērglis, vārna, lija un vanags pēc savas kārtas,
14Un visi kraukļi pēc savas kārtas,
15Un strauss un bezdelīga un ķīris un vēja vanags pēc savas kārtas,
17Un pelikāns un gulbis un maitas lija.
18Un stārķis, kalnu vanags pēc savas kārtas, bada dzeguze un sikspārnis.
19Un visi spārnoti līdēji lai jums ir nešķīsti, tos jums nebūs ēst.
20Visus šķīstos putnus ēdat.
21Nekā sprāguša jums nebūs ēst; svešiniekam, kas ir tavos vārtos, to dod, lai viņš to ēd, vai pārdod to svešam; jo tu esi svēta tauta Tam Kungam, savam Dievam. Tev āzīti nebūs vārīt mātes pienā. —
22Tev būs taisni dot desmito tiesu no visiem savas sējas augļiem, ko tavs tīrums ik gadus nes.
23Un tev to būs ēst Tā Kunga, sava Dieva, priekšā, tai vietā, ko Viņš izredzēs, Savu vārdu tur iecelt, savas labības, sava vīna un savas eļļas desmito tiesu, un savu lielo un sīko lopu pirmdzimtos, lai tu mācies To Kungu, savu Dievu, bīties visu mūžu.
24Bet ja tas ceļš priekš tevis visai tālu, ka tu to nevari nonest, tāpēc ka tā vieta no tevis ir tālu, ko Tas Kungs, tavs Dievs, izredzēs, Savu vārdu tur iecelt, kad Tas Kungs, tavs Dievs, tevi svētījis, —
25Tad pārdod to par naudu un iesien to naudu savā rokā un ej uz to vietu, ko Tas Kungs, tavs Dievs, izredzēs,
26Un dod to naudu par visu, kas tavai dvēselei tīk, par vēršiem un par avīm un par vīnu un par stipru dzērienu un par visu, ko tava dvēsele kāro un ēd tur Tā Kunga, sava Dieva, priekšā, un priecājies, tu un tavs nams.
27Bet to Levītu, kas ir tavos vārtos, tev nebūs atstāt, jo viņam nav daļas nedz mantības līdz ar tevi.
28Trešā gada galā tev būs izdot visu savu augļu desmito tiesu no šī gada, un tev to būs nolikt savos vārtos.
29Tad nāks tas Levīts, tāpēc ka tam nav nekādas daļas nedz mantības līdz ar jums, un tas piedzīvotājs un tas bārenis un tā atraitne, kas ir tavos vārtos, un ēdīs un paēdīs, lai Tas Kungs, tavs Dievs, tevi svētī visā tavu roku darbā, ko tu dari.
