1Un Mozus līdz ar Israēla vecajiem pavēlēja tiem ļaudīm un sacīja: turiet visu to pavēli, ko es jums šodien pavēlu.
2Un kad jūs iesiet pāri pār Jordāni uz to zemi, ko Tas Kungs, tavs Dievs, tev dos, tad tev būs uzcelt lielus akmeņus un tos apmest ar kaļķiem,
3Un tev uz tiem būs rakstīt visus šīs bauslības vārdus, kad tu esi gājis pāri un iegājis tai zemē, ko Tas Kungs, tavs Dievs, tev dos, zemi, kur piens un medus tek, kā Tas Kungs, tavu tēvu Dievs, tev runājis.
4Kad jūs nu iesiet pāri pār Jordāni, tad jums šos akmeņus, par ko jums šodien pavēlu, būs uzcelt Ebala kalnā un tos apmest ar kaļķiem.
5Un tur tev būs altāri uztaisīt Tam Kungam, savam Dievam, altāri no akmeņiem, tev tos nebūs apstrādāt ar dzelzi.
6No veseliem akmeņiem tev būs uztaisīt Tā Kunga, sava Dieva, altāri un uz tā upurēt dedzināmos upurus Tam Kungam, savam Dievam.
7Tev arī būs upurēt pateicības upurus, un tur ēst un priecāties Tā Kunga, sava Dieva, priekšā.
8Un uz šiem akmeņiem tev būs rakstīt visus šīs bauslības vārdus skaidriem rakstiem.
9Un Mozus un tie priesteri, tie Levīti, runāja uz visu Israēli un sacīja: ņem vērā un klausies, Israēl! šai dienā tu esi palicis par Tā Kunga, sava Dieva, tautu.
10Tāpēc tev būs klausīt Tā Kunga, sava Dieva, balsij, un darīt Viņa baušļus un likumus, ko es tev šodien pavēlu.
11Un Mozus pavēlēja tiem ļaudīm tai dienā un sacīja:
12Šie lai stāv uz Gerizim kalna, un lai tos ļaudis svētī, kad jūs būsiet gājuši pāri pār Jordāni: Simeons un Levis un Jūda un Īsašars un Jāzeps un Benjamins.
13Un šie lai stāv uz Ebala kalna un lād: Rūbens, Gads un Ašers un Zebulons un Dans un Naftalis.
14Tad Levītiem būs sākt un sacīt ar skaņu balsi uz visiem Israēla ļaudīm:
15Nolādēts, kas taisa kādu izgrieztu vai izlietu tēlu, negantību priekš Tā Kunga, gudru rokas darbu, un kas to slepeni uzceļ! — un visiem ļaudīm būs atbildēt un sacīt: Āmen.
16Nolādēts, kas nicina savu tēvu vai savu māti! — un visiem ļaudīm būs sacīt: Āmen.
17Nolādēts, kas pārceļ sava tuvākā robežas! — un visiem ļaudīm būs sacīt: Āmen.
18Nolādēts, kas aklu ceļā apmaldina! — un visiem ļaudīm būs sacīt: Āmen.
19Nolādēts, kas tiesu groza piedzīvotājam, bāriņam un atraitnei! — un visiem ļaudīm būs sacīt: Āmen.
20Nolādēts, kas guļ pie sava tēva sievas, jo viņš atsedzis sava tēva apsegu! — un visiem ļaudīm būs sacīt: Āmen.
21Nolādēts, kas guļ pie kāda lopa! — un visiem ļaudīm būs sacīt: Āmen.
22Nolādēts, kas guļ pie savas māsas, sava tēva meitas vai savas mātes meitas! — un visiem ļaudīm būs sacīt: Āmen.
23Nolādēts, kas guļ pie savas sievas mātes! — un visiem ļaudīm būs sacīt: Āmen.
24Nolādēts, kas savu tuvāko slepeni nosit! — un visiem ļaudīm būs sacīt: Āmen.
25Nolādēts, kas ņem dāvanas, izliet nenoziedzīgas asinis! — un visiem ļaudīm būs sacīt: Āmen.
26Nolādēts, kas netur šīs bauslības vārdus, pēc tiem nedarīdams! — un visiem ļaudīm būs sacīt: Āmen.
