1Pēc tam ķēniņš Ahasverus paaugstināja Hamanu, Hammedatus dēlu, to Agaģieti, un to cēla augsti, un lika viņa krēslu pār visiem lielkungiem, kas pie viņa bija.
2Un visi ķēniņa kalpi, kas ķēniņa vārtos bija, locījās un klanījās Hamana priekšā, jo ķēniņš tā viņa pēc bija pavēlējis; bet Mordohajs nelocījās un neklanījās.
3Tad ķēniņa kalpi, kas bija ķēniņa vārtos, sacīja uz Mordohaju: kāpēc tu pārkāpi ķēniņa pavēli?
4Un tā tie ikdienas uz viņu runāja, bet viņš tiem neklausīja. Tad tie to stāstīja Hamanam, ka redzētu, vai tāda Mordohaja pretestība pastāvētu, — jo tas viņiem bija stāstījis, ka viņš esot Jūds.
5Kad nu Hamans redzēja, ka Mordohajs nelocījās un viņa priekšā neklanījās, tad Hamans palika ļoti dusmīgs.
6Bet viņam šķita vēl maz esam, roku pielikt pie Mordohaju vien, (jo tie viņam bija izteikuši Mordohaja cilti,) bet Hamans meklēja izdeldēt visus Jūdus pa visu Ahasverus valsti, Mordohaja tautu.
7Pirmā mēnesī, (tas ir Nīsana mēnesis,) ķēniņa Ahasverus divpadsmitā gadā, meta meslus, tas ir pur, priekš Hamana ikdienas un ik mēnešus līdz tam divpadsmitam mēnesim, tas ir Adara mēnesis.
8Un Hamans sacīja uz ķēniņu Ahasveru: viena tauta ir izkaisīta un izdalīta starp ļaudīm visās tavas valsts tiesās, un viņiem ir citāda bauslība, nekā visiem citiem ļaudīm, un ķēniņa pavēli tie nedara, tāpēc ķēniņam nepieklājās tos ieredzēt.
9Ja ķēniņam patīk, tad lai raksta, ka tie kļūst izdeldēti, tad es tiem mantas uzraugiem desmit tūkstoš talentus sudraba iesvēršu rokā, lai to nes ķēniņa mantas namā.
10Tad ķēniņš novilka savu gredzenu no savas rokas un to deva Agaģietim Hamanam, Hammedatus dēlam, Jūdu pretiniekam.
11Un ķēniņš sacīja uz Hamanu: tas sudrabs lai tev paliek, arī tie ļaudis, ka tu ar tiem dari, kā tev patīk.
12Tad ķēniņa skrīveri tapa saaicināti, trīspadsmitā dienā pirmā mēnesī, un tapa rakstīts, tā kā Hamans pavēlēja, uz ķēniņa valdītājiem un zemes valdniekiem, kas bija pār ikkatru valsti, un uz ikkatras tautas virsniekiem, ikvienai valstij pēc viņas valodas un ikvienai tautai pēc viņas mēles; ķēniņa Ahasverus vārdā tas tapa rakstīts un ar ķēniņa gredzenu aizzieģelēts.
13Un tās grāmatas tapa sūtītas caur skrējējiem pa visām ķēniņa Ahasverus valstīm, ka visi Jūdi taptu izdeldēti, nokauti un nomaitāti, gan jauni, gan veci, bērniņi un sievas, vienā dienā, trīspadsmitā dienā divpadsmitā mēnesī, tas ir Adara mēnesis, un ka viņu manta taptu laupīta.
14Grāmatās bija rakstīts: ka pavēle dota visās valstīs, ka visiem ļaudīm nāktu zināms, lai tie tai pašā dienā būtu gatavi.
15Un skrējēji izgāja steigšus pēc ķēniņa vārda; un pavēle bija dota Sūsanas pilī. Un ķēniņš un Hamans sēdēja un dzēra, bet Sūsanas pilsēta iztrūcinājās.
