Izaugsme 6
Dievs apsolot izglābt Izraēlītes
Dzirdams: Dievs atgādina Mozus par savu soli Abraāmam, Izaakam un Jēkabam, apstiprinot, ka Viņš atsvabos Israēlas no verdzības un aizvedīs viņus uz Ap Solīto Zemi.
1Tad Tas Kungs sacīja uz Mozu: nu tev būs redzēt, ko Es Faraonam darīšu, jo caur stipru roku viņam tos būs atlaist, un caur stipru roku viņam tos būs izdzīt no savas zemes.
2Un Dievs runāja ar Mozu un uz to sacīja: Es esmu Tas Kungs.
3Un Es esmu parādījies Ābrahāmam, Īzakam un Jēkabam, kā tas visuvarenais Dievs, bet Mans vārds “TAS KUNGS” viņiem nav bijis zināms.
4Es arī esmu uzcēlis Savu derību ar tiem, tiem dot Kanaāna zemi, to zemi, kur viņi piemituši, kur tie bijuši svešinieki.
5Es arī esmu dzirdējis Israēla bērnu nopūtas, ko ēģiptieši kalpina, un esmu pieminējis Savu derību.
6Tāpēc saki Israēla bērniem: Es esmu Tas Kungs un jūs izvedīšu no Ēģiptes nastām un jūs izraušu no viņu kalpošanas un jūs atpestīšu ar izstieptu roku un ar lielām sodībām.
7Un Es jūs pieņemšu par Saviem ļaudīm un jums būšu par Dievu, un jūs atzīsiet, ka Es esmu Tas Kungs, jūsu Dievs, kas jūs izvedis no Ēģiptes nastām.
8Un Es jūs ievedīšu tai zemē, par ko Es Savu roku esmu uzcēlis, to dot Ābrahāmam, Īzakam un Jēkabam, un došu jums to par īpašumu, Es, Tas Kungs.
9Un Mozus runāja tā uz Israēla bērniem; bet tie Mozum neklausīja aiz sirdēstiem un grūtiem darbiem.
10Un Tas Kungs runāja uz Mozu sacīdams:
11Ej, runā uz Faraonu, Ēģiptes ķēniņu, ka tam Israēla bērnus būs izlaist no savas zemes.
12Un Mozus runāja Tā Kunga priekšā un sacīja: redzi, Israēla bērni man neklausa, kā tad Faraons man klausītu? Un man ir arī neapgraizītas lūpas.
13Un Tas Kungs runāja uz Mozu un Āronu, un tos sūtīja ar pavēli pie Israēla bērniem un pie Faraona, Ēģiptes ķēniņa, Israēla bērnus izvest no Ēģiptes zemes.
14Šie ir viņu tēvu namu galvinieki: Rūbena, Israēla pirmdzimtā, bērni: Hanohs un Pallus, Hecrons un Karmus; šie ir Rūbena dzimumi.
15Un Simeona bērni: Jemuels un Jamins un Ohāds un Jahins un Cohārs un Sauls, vienas Kanaānietes dēls, šie ir Simeona dzimumi.
16Un šie ir Levija bērnu vārdi pēc viņu radiem: Geršons un Kohāts un Merarus. Un Levija dzīvības laiks bija simts trīsdesmit un septiņi gadi.
17Geršona bērni: Libnus un Šimijs pēc viņu dzimumiem.
18Un Kohāta bērni: Amrams un Izhars un Hebrons un Uzijels. Un Kohāta dzīvības laiks bija simts trīsdesmit un trīs gadi.
19Merarus bērni: Mahalijs un Mušlijs; šie ir Levija dzimumi pēc viņu radiem.
20Un Amrams ņēma par sievu Johebedu, sava tēva māsu, un tā viņam dzemdēja Āronu un Mozu. Un Amrama dzīvības laiks bija simts trīsdesmit un septiņi gadi.
21Un Izhara bērni: Korahs un Nefegs un Sihrus.
22Un Uzijeļa bērni: Mišaēls un Elcafans un Zitrus.
23Un Ārons ņēma sev par sievu Elišebu, Aminadaba meitu, Naāšona māsu, un tā viņam dzemdēja Nadabu un Abiju un Eleazaru un Ītamaru.
24Un Koraha bērni: Asirs un Elkanus un Ebiasafs; šie ir Koriešu dzimumi.
25Un Eleazars, Ārona dēls, ņēma sev sievu no Putijeļa meitām; un tā viņam dzemdēja Pinehasu. Šie ir Levītu tēvu namu galvinieki pēc viņu dzimumiem.
26Šis ir tas Ārons un Mozus, kam Tas Kungs sacīja: izvediet Israēla bērnus no Ēģiptes zemes ar viņu pulkiem.
27Šie ir, kas uz Faraonu, Ēģiptes ķēniņu, runāja, izvest Israēla bērnus no Ēģiptes zemes, proti Mozus un Ārons.
28Un tai dienā, kad Tas Kungs runāja uz Mozu Ēģiptes zemē,
29Tad Viņš runāja uz Mozu un sacīja: Es esmu Tas Kungs, — runā uz Faraonu, Ēģiptes ķēniņu, visu, ko Es uz tevi runāju.
30Tad Mozus sacīja Tā Kunga priekšā: redzi, man ir neapgraizītas lūpas, kā tad Faraons mani klausīs?
