1Ak jūs neprātīgie Galatieši, kas jūs ir apmānījis, patiesībai nepaklausīt, jūs, kam priekš acīm rakstīts Jēzus Kristus, Tas krustā sistais?
2To vien gribu no jums zināt, vai jūs To Garu esat dabūjuši no bauslības darbiem, vai no ticības mācības?
3Vai jūs esat tik neprātīgi, ka garā iesākuši, tagad miesā pabeidziet?
4Vai jūs tik daudz velti esat cietuši? Ja tikai velti vien!
5Tad nu (Viņš), kas jums To Garu sniedz un iekš jums modina brīnuma spēkus, vai Viņš to dara no bauslības darbiem vai no ticības mācības?
6Tā kā Ābrahāms Dievam ticējis, un tas viņam ir pielīdzināts par taisnību.
7Tad saprotat, ka, kuri ir no ticības, tie ir Ābrahāma bērni.
8Un tas raksts paredzēdams, ka Dievs caur ticību pagānus taisno, Ābrahāmam papriekš sludinājis to prieka vārdu: “Iekš tevis visas tautas taps svētītas.”
9Tad nu kas ir no ticības, tie līdz ar ticīgo Ābrahāmu top svētīti.
10Jo cik ir no bauslības darbiem, tie ir apakš lāsta, jo ir rakstīts: “Ikviens ir nolādēts, kas nepaliek iekš visa, kas ir rakstīts bauslības grāmatā, ka viņš to dara.”
11Un ka neviens caur bauslību netop taisnots pie Dieva, tas ir zināms: jo taisnais dzīvos no ticības.
12Bet bauslība nav no ticības; bet kurš cilvēks to darīs, tas caur to dzīvos.
13Kristus mūs ir atpircis no bauslības lāsta, priekš mums par lāstu palicis, (jo ir rakstīts: “Nolādēts ikviens, kas kārts pie koka”),
14Ka Ābrahāma svētība nāktu uz pagāniem iekš Kristus Jēzus, un ka mēs Tā Gara apsolīšanu dabūtu caur ticību.
15Brāļi, es runāju cilvēcīgi: neviens jau nenicina apstiprinātu cilvēka testamentu nedz pieliek ko klāt.
16Tad nu Ābrahāmam un viņa sēklai tās apsolīšanas notikušas. Viņš nesaka: “Un tavām sēklām”, tā kā no daudziem, bet tā kā no vienas: “Un tavai Sēklai”, Tas ir Kristus.
17Un to es saku: derība, kas papriekš no Dieva ir apstiprināta uz Kristu, netop nocelta caur bauslību, kas pēc četrsimt un trīsdesmit gadiem notikusi, ka tā apsolīšanu būtu iznīcinājusi.
18Jo ja iemantošana ir no bauslības, tad tā vairs nav no apsolīšanas: bet Dievs to Ābrahāmam ir dāvinājis caur apsolīšanu.
19Par ko tad nu bauslība? Tā to pārkāpumu dēļ ir pielikta klāt, tiekams tā Sēkla nāktu, kam tā apsolīšana notikusi, un bauslība ir iestādīta caur eņģeļiem, caur vidutāja roku.
20Bet vidutājs nav viena paša vidutājs; bet Dievs ir vienīgs.
21Vai tad nu bauslība ir pretī Dieva apsolīšanām? Nemaz. Jo ja kāda bauslība būtu dota, kas spētu dot dzīvību, tad patiesi taisnība nāktu no bauslības.
22Bet raksts visu ir saslēdzis apakš grēka, ka apsolīšana ticīgiem taptu dota no ticības uz Jēzu Kristu.
23Bet pirms ticība nāca, mēs tapām turēti saslēgti apakš bauslības uz nākamās ticības atspīdēšanu.
24Tad nu bauslība ir bijusi mūsu pamācītājs uz Kristu, ka mēs taptu taisnoti caur ticību.
25Bet kad ticība ir nākusi, tad mēs vairs neesam apakš pamācītāja.
26Jo jūs visnotaļ esat Dieva bērni caur ticību iekš Kristus Jēzus.
27Jo jūs visi, kas esat kristīti uz Kristu, jūs Kristu esat apvilkuši.
28Tur nav ne Jūds, ne Grieķis, tur nav ne kalps, ne svabadnieks, tur nav ne vīrs, ne sieva, — jo jūs visi esat viens iekš Kristus Jēzus.
29Un ja jūs Kristum piederat, tad jūs esat Ābrahāma dzimums un pēc apsolīšanas mantinieki.
