1Tad nu gan arī pirmai derībai bija Dieva kalpošanas likumi un laicīgs svētums.
2Jo Dieva telts bija uzcelta: priekšējā bija lukturis un galds un Dieva priekšā noliktas maizes; tā top saukta — svētā vieta.
3Bet aiz otra priekškaramā auta dzīvoklis, kas top saukts — vissvētākā vieta;
4Tur bija kvēpināmais zelta altāris un derības šķirsts, visapkārt pārvilkts ar zeltu, kurā zelta trauciņš ar debess maizi un Ārona zizlis, kas bija zaļojis, un derības galdiņi.
5Un virsū pār to godības ķerubi, kas derības šķirsta vāku apēnoja: par to tagad nav jārunā īpaši.
6Kad nu šās lietas tā sataisītas, tad priesteri gan allažiņ ieiet dzīvokļa priekšējā daļā, Dieva kalpošanas darbus darīdami,
7Bet otrā augstais priesteris vien vienreiz par gadu, ne bez asinīm, ko viņš upurē par sava paša un ļaužu noziegumiem;
8Caur to Svētais Gars rāda, ka ceļš uz svēto vietu vēl nav parādīts, kamēr dzīvokļa priekšēja daļa pastāv;
9Tā ir tagadējā laika līdzība, pēc kuras upurē dāvanas un upurus, kas to, kas kalpo, nevar pilnīgu darīt pēc sirdsapziņas,
10Bet tie tikai līdz ar ēdieniem un dzērieniem un daudzkārtīgām mazgāšanām kā ārīgi miesas likumi uzlikti līdz laikam, kad viss labāk tiks pārtaisīts.
11Bet Kristus, nākamo labumu augstais priesteris, ir nācis un caur jo lielu un jo pilnīgu dzīvokli, ne rokām taisītu — tas ir, ne no šīs radības, —
12Nedz ar āžu un teļu asinīm, bet ar Savām paša asinīm Viņš vienreiz ir iegājis svētā vietā un sagādājis mūžīgu pestīšanu.
13Jo ja vēršu un āžu asinis un pelni no jaunas govs nešķīstos apslacinājot šķīsta uz miesas šķīstību;
14Cik vairāk Kristus asinis, kas caur mūžīgo Garu Sevi pašu bezvainīgu Dievam ir upurējis, šķīstīs jūsu sirdsapziņu no nedzīviem darbiem, kalpot Dzīvam Dievam?
15Un tādēļ Viņš ir jaunās derības vidutājs, lai, kad nāve bija notikusi par atpestīšanu no pārkāpšanām, kas bija apakš pirmās derības, tie, kas ir aicināti, dabū apsolīto mūžīgo mantību.
16Jo kur ir iestādījums, tur tam iestādītajam vajag būt mirušam.
17Jo iestādījums ir stiprs, kad tas iestādītājs miris; jo tas nekad nav spēkā, kamēr viņš vēl dzīvs, kas to cēlis.
18Tāpēc arī pirmā derība nav iecelta bez asinīm.
19Jo kad Mozus visus likumus pēc bauslības bija runājis uz visiem ļaudīm, tad tas ņēma teļu un āžu asinis ar ūdeni un purpura vilnu un īzapu un apslacināja pašu grāmatu kā arī visus ļaudis,
20Sacīdams: šīs ir tās derības asinis, ko Dievs jums ir pavēlējis.
21Tā līdzīgi viņš arī Dieva telti un visus Dieva kalpošanas rīkus apslacināja ar asinīm.
22Un gandrīz viss ar asinīm top šķīstīts pēc bauslības, un bez asins izliešanas nenotiek piedošana.
23Tad nu tām debes' lietu līdzībām tā vajag tapt šķīstītām, bet tām debes' lietām pašām caur labākiem upuriem, nekā šie ir.
24Jo Kristus nav iegājis rokām taisītā svētā vietā, caur ko tā patiesā top zīmēta, bet pašās debesīs, ka Tas tagad parādītos priekš Dieva vaiga par mums;
25Nedz ka Viņš Sevi pašu daudzreiz upurētu, tā kā augstais priesteris ik gadus svētā vietā ieiet ar svešām asinīm.
26Citādi Viņam būtu pienācies daudzreiz ciest no pasaules iesākuma; bet tagad Viņš vienreiz laiku galā ir parādījies, grēku iznīcināt caur Savu paša upuri.
27Un tā, kā cilvēkiem ir nolikts vienreiz mirt un pēc tam tiesa:
28Tāpat arī Kristus, vienreiz upurēts, daudz ļaužu grēkus atņemt, taps redzēts otru reizi bez grēka no tiem, kas Viņu gaida, uz mūžīgu dzīvošanu.
