Lasīt visu nodaļu
Efraīms jaucās ar tautām, Efraīms ir rausis, ko neapgriež.
Tie visi ir iekarsuši kā ceplis un aprij savus tiesnešus, visi viņu ķēniņi krīt, neviens no tiem Mani nepiesauc.
Sveši norij viņa spēku, un viņš to nemana, arī sirmums viņam ir uznācis, un viņš to neatzīst.
