Lasīt visu nodaļu
Es uzlūkoju zemi, un redzi, tā ir tumša un tukša, — un debesi, un viņai nav sava gaišuma.
Tiešām, mani ļaudis ir traki un mani nepazīst; tie ir ģeķīgi bērni un neprātīgi. Tie gan ir gudri, ļaunu darīt, bet labu darīt tie nemāk.
Es uzlūkoju kalnus, un redzi, tie dreb, un visi kalni trīc.
