Lasīt visu nodaļu
Tā ka mana dvēsele vēlās būt nožņaugta, labāk mirt nekā tā izģinst.
Tad Tu mani izbiedē ar sapņiem, un caur parādīšanām Tu mani iztrūcini,
Es esmu apnicis, man netīk mūžam dzīvot; atstājies jel no manis, jo manas dienas ir kā nekas.
