Jēzus māca par to, ka viņš ir vīnkoks un Tēvs ir vīna dārznieks. Viņš arī māca par mīlestību un uzklausīšanu.
Jāņa evaņģēlijs 15:1 - ‹Es esmu īstenais vīna koks, un Mans Tēvs ir vīna dārznieks.›
1‹Es esmu īstenais vīna koks, un Mans Tēvs ir vīna dārznieks.›
2‹Ikvienu zaru pie Manis, kas augļus nenes, to Viņš noņem, un ikvienu, kas augļus nes, to Viņš šķīsta, lai tas jo vairāk augļus nes.›
3‹Jūs tagad esat šķīsti tā vārda dēļ, ko Es uz jums esmu runājis.›
4‹Paliekat iekš Manis, un Es iekš jums. Itin kā zars nevar augļus nest no sevis, ja tas nepaliek iekš vīna koka; tā arī jūs ne, ja jūs nepaliekat iekš Manis.›
5‹Es esmu vīna koks, jūs tie zari; kas paliek iekš Manis un Es iekš viņa, tas nes daudz augļus; jo bez Manis jūs nenieka nespējat darīt.›
6‹Ja kas nepaliek iekš Manis, tas ir izmests, tā kā kāds zars, un ir sakaltis; un tie top sakrāti un ugunī iemesti un sadedzināti.›
7‹Ja jūs paliekat iekš Manis, un Mani vārdi paliek iekš jums, tad jūs lūgsiet, ko gribēdami, un tas jums notiks.›
8‹Iekš tā Mans Tēvs ir pagodināts, ka jūs nesat daudz augļus un topat Mani mācekļi.›
9‹Itin kā Tas Tēvs Mani mīlējis, tā Es arīdzan jūs esmu mīlējis; paliekat iekš Manas mīlestības.›
10‹Ja jūs Manus baušļus turēsiet, tad jūs paliksiet iekš Manas mīlestības, itin kā Es Sava Tēva baušļus esmu turējis un palieku iekš Viņa mīlestības.›
11‹To Es jums esmu runājis, lai Mans prieks paliek iekš jums, un jūsu prieks top pilnīgs.›
12‹Šis ir Mans bauslis, ka jūs viens otru mīlējāt, itin kā Es jūs esmu mīlējis.›
13‹Nevienam nav lielāka mīlestība nekā šī, kad kāds savu dzīvību nodod par saviem draugiem.›
14‹Jūs esat Mani draugi, ja jūs darāt, ko Es jums pavēlu.›
15‹Es jūs vairs nesaucu par kalpiem, jo kalps nezina, ko viņa kungs dara; bet Es jūs esmu saucis par draugiem, jo visu, ko esmu dzirdējis no Sava Tēva, to Es jums esmu darījis zināmu.›
16‹Jūs Mani neesat izredzējuši, bet Es jūs esmu izredzējis un jūs iecēlis, ka jums būs noiet un augļus nest un ka jūsu augļiem būs palikt, ka Es jums to dodu, ko jūs lūgsiet no Tā Tēva Manā Vārdā.›
17‹To Es jums pavēlu, ka jūs mīlētu cits citu.›
18‹Ja pasaule jūs ienīst, tad ziniet, ka tā Mani papriekš ienīdējusi.›
19‹Ja jūs būtu no pasaules, tad pasaule mīlētu, kas viņai pieder; bet kad jūs neesat no pasaules, bet Es jūs esmu izredzējis no pasaules, tāpēc pasaule jūs ienīst.›
20‹Pieminiet Manu vārdu, ko Es jums esmu sacījis: kalps nav lielāks nekā viņa kungs. Ja tie Mani vajājuši, tad tie arī jūs vajās. Ja tie Manu vārdu turējuši, tad tie arī jūsu vārdu turēs.›
21‹Bet tie jums to visu darīs Mana Vārda dēļ, tāpēc ka tie To nepazīst, kas Mani sūtījis.›
22‹Kad Es nebūtu nācis, nedz uz tiem runājis, tad tiem nebūtu grēka, bet nu tiem nav attaisnošanās› ‹par savu grēku.›
23‹Kas Mani ienīst, tas ienīst arī Manu Tēvu.›
24‹Kad Es tos darbus viņu priekšā nebūtu darījis, ko cits neviens nav darījis, tad tiem nebūtu grēka. Bet tagad tie tos ir redzējuši un ir ienīdējuši gan Mani, gan Manu Tēvu.›
25‹Bet lai vārds piepildās, kas rakstīts viņu bauslībā: tie Mani velti ienīdējuši.›
26‹Bet kad Iepriecinātājs nāks, ko Es jums sūtīšu no Tā Tēva, Patiesības Gars, kas iziet no Tā Tēva, Tas liecību dos par Mani.›
27‹Un jūs arī liecību dosiet, jo jūs esat pie Manis no iesākuma.›
