Jēzus piedod sievietei, kuru atrada laulībā piekarināšanā, un māca par atbrīvošanos no grēka.
1Un Jēzus gāja uz Eļļas kalnu.
2Un no rīta agri Viņš atkal nāca Dieva namā un visi ļaudis pie Viņa nāca, un Viņš apsēdās un tos mācīja.
Jāņa evaņģēlijs 8:3 - Un rakstu mācītāji un farizeji pie Viņa atveda vienu sievu, kas laulības pārkāpšanā bija pieķerta; un to nostādīja tur vidū,
3Un rakstu mācītāji un farizeji pie Viņa atveda vienu sievu, kas laulības pārkāpšanā bija pieķerta; un to nostādīja tur vidū,
4Un sacīja uz Viņu: “Mācītāj, šī sieva ir pieķerta pašā laulības pārkāpšanā,
5Un mums ir pavēlēts Mozus bauslībā, tādas nomētāt ar akmeņiem. Ko tad Tu saki?”
6Bet to tie sacīja Viņu kārdinādami, ka dabūtu vainu, Viņu apsūdzēt. Bet Jēzus pie zemes locīdamies rakstīja ar pirkstu smiltīs.
7Un kad tie jautādami Viņam uzstāja, tad Viņš uzcēlās un uz tiem sacīja: “‹Kurš no jums bez grēka, tas lai met pirmo akmeni uz viņu.›”
8Un Viņš atkal locīdamies rakstīja smiltīs.
9Bet tie, to dzirdējuši un no savas sirds apziņas pārliecināti, izgāja cits pakaļ citam, no vecajiem līdz tiem pēdējiem. Un Jēzus tur palika viens pats ar sievu, kas vidū stāvēja.
10Un Jēzus atkal pacēlās un nevienu neredzēdams kā vien sievu uz to sacīja: “‹Sieva, kur ir tavi apsūdzētāji? Vai neviens tevi nav pazudinājis?›”
11Un tā sacīja: “Neviens, Kungs!” Un Jēzus uz to sacīja: “‹Tad arī Es tevi nepazudinu: ej un negrēko vairs.›”
Jāņa evaņģēlijs 8:12 - Tad Jēzus atkal uz tiem runāja sacīdams: “‹Es esmu pasaules gaišums. Kas Man iet pakaļ, tas nestaigās tumsībā, bet tam būs dzīvības gaišums.›”
12Tad Jēzus atkal uz tiem runāja sacīdams: “‹Es esmu pasaules gaišums. Kas Man iet pakaļ, tas nestaigās tumsībā, bet tam būs dzīvības gaišums.›”
13Tad farizeji uz Viņu sacīja: “Tu liecību dod par Sevi pašu, Tava liecība nav patiesīga.”
14Jēzus atbildēja un uz tiem sacīja: “‹Jebšu Es liecību dodu par Sevi, tomēr Mana liecība ir patiesīga. Jo Es zinu, no kurienes Es esmu nācis un uz kurieni Es eju. Bet jūs nezināt, no kurienes nāku un uz kurieni eju.›
15‹Jūs tiesājiet pēc miesas; Es netiesāju neviena.›
16‹Un ja Es arī tiesāju, tad Mana tiesa ir taisna; jo Es neesmu viens, bet Es un Tas Tēvs, kas Mani sūtījis.›
17‹Un arī jūsu bauslībā ir rakstīts, ka divēju cilvēku liecība ir patiesīga.›
18‹Es dodu liecību par Sevi, un Tas Tēvs, kas Mani sūtījis, dod liecību par Mani.›”
19Tad tie uz Viņu sacīja: “Kur ir Tavs Tēvs?” Jēzus atbildēja: “‹Jūs nepazīstat nedz Mani nedz Manu Tēvu. Ja jūs Mani būtu pazinuši, tad jūs arī Manu Tēvu būtu pazinuši.›”
20Šos vārdus Jēzus runāja pie Dieva šķirsta, mācīdams Dieva namā. Un neviens Viņu negūstīja, jo Viņa stunda vēl nebija nākusi.
21Tad Jēzus atkal uz tiem sacīja: “‹Es noeju, un jūs Mani meklēsiet un mirsiet savos grēkos. Uz kurieni Es eju, turp jūs nevarat nākt.›”
22Tad Jūdi sacīja: “Vai Tas Sev pats galu darīs, ka Tas saka: uz kurieni Es eju, turp jūs nevarat nākt?”
23Un Viņš uz tiem sacīja: “‹Jūs esat no tā, kas ir zemē, Es no tā, kas ir augšā; jūs esat no šīs pasaules, Es neesmu no šīs pasaules.›
24‹Tādēļ Es jums esmu sacījis ka jūs mirsiet savos grēkos. Jo ja jūs neticat, ka Es Tas esmu, tad jūs mirsiet savos grēkos.›”
25Tad tie uz Viņu sacīja: “Kas Tu tāds esi?” Un Jēzus uz tiem sacīja: “‹Tas Pats, ko arī no iesākuma Es uz jums esmu runājis.›
26‹Man daudz par jums jārunā un jātiesā bet kas Mani sūtījis, Tas ir patiesīgs, un ko Es no Viņa esmu dzirdējis, to Es runāju uz pasauli.›”
27Un tie nesaprata, ka Viņš uz tiem runāja par To Tēvu.
28Tad Jēzus uz tiem sacīja: “‹Kad jūs To Cilvēka Dēlu paaugstināsiet, tad jūs sapratīsiet, ka Es Tas esmu, un ka Es neko nedaru no Sevis, bet itin to runāju, ko Mans Tēvs Man ir mācījis.›
29‹Un kas Mani sūtījis, Tas ir ar Mani. Tas Tēvs Mani nav atstājis vienu, jo kas Viņam patīk, to Es allaž daru.›”
30Kad Viņš to runāja, tad daudzi ticēja uz Viņu.
31Tad Jēzus sacīja uz Jūdiem, kas Viņam bija ticējuši: “‹Ja jūs paliekat Manā Vārdā, tad jūs patiesi esat Mani mācekļi,›
32‹Un atzīsiet patiesību, un patiesība jūs atsvabinās.›”
33Tie Viņam atbildēja: “Mēs esam Ābrahāma dzimums un ne mūžam nevienam neesam kalpojuši; kā tad Tu saki: jūs tapsiet svabadi?”
34Jēzus tiem atbildēja: “‹Patiesi, patiesi, Es jums saku: ikviens, kas grēku dara, tas ir grēka kalps.›
35‹Bet kalps mūžam namā nepaliek; dēls paliek mūžam.›
Jāņa evaņģēlijs 8:36 - ‹Ja nu Tas Dēls jūs atsvabinās, tad jūs tiešām būsiet svabadi.›
36‹Ja nu Tas Dēls jūs atsvabinās, tad jūs tiešām būsiet svabadi.›
37‹Es zinu, ka jūs esat Ābrahāma dzimums, bet jūs Mani meklējat nokaut, jo Manam vārdam nav vietas pie jums.›
38‹Es runāju, ko Es esmu redzējis pie Sava Tēva; un jūs arīdzan darāt, ko jūs esat redzējuši pie sava tēva.›”
39Tie atbildēja un sacīja: “Mūsu tēvs ir Ābrahāms.” Jēzus uz tiem saka: “‹Ja jūs būtu Ābrahāma bērni, tad jūs arī darītu Ābrahāma darbus.›
40‹Bet nu jūs Mani meklējat nokaut, cilvēku, kas jums patiesību esmu runājis, ko esmu dzirdējis no Dieva. To Ābrahāms nav darījis.›
41‹Jūs darāt sava tēva darbus!›” Tad tie uz Viņu sacīja: “Mēs maucībā neesam dzimuši. Mums ir viens vienīgs Tēvs, Dievs.”
42Tad Jēzus uz tiem sacīja: “‹Ja Dievs būtu jūsu tēvs, tad jūs Mani mīlētu; jo Es esmu izgājis un nāku no Dieva; jo Es neesmu nācis no Sevis, bet Viņš Mani sūtījis.›
43‹Kādēļ tad jūs Manu valodu nesaprotat? Tādēļ ka jūs Manu mācību nevarat ieklausīties.›
44‹Jūs esat no tā tēva, tā velna, un sava tēva prātu jūs gribat darīt. Tas no iesākuma ir bijis slepkava un nav pastāvējis iekš patiesības; jo iekš tā nav patiesības. Kad viņš melus runā, tad viņš runā no sevis paša; jo viņš ir melkulis un melu tēvs.›
45‹Bet kad Es patiesību saku, tad jūs Man neticat.›
46‹Kas jūsu starpā Man jebkādu grēku var pierādīt? Bet kad Es jums patiesību saku, kam jūs Man neticat?›
47‹Kas ir no Dieva, tas Dieva vārdus klausa; tāpēc jūs neklausiet, ka jūs neesat no Dieva.›”
48Tad Jūdi atbildēja un uz Viņu sacīja: “Vai mēs pareizi nesakām, ka Tu esi Samarietis, un Tev ir velns?”
49Jēzus atbildēja: “‹Man velna nav, bet Es Savu Tēvu godāju, un jūs Mani turat negodā.›
50‹Es Savu godu nemeklēju, bet Viens ir, kas to meklē un tiesā.›
51‹Patiesi, patiesi, Es jums saku, kas Manu vārdu turēs, tas nāvi neredzēs ne mūžam. ›”
52Tad Jūdi uz To sacīja: “Tagad mēs nomanām, ka Tev ir velns. Ābrahāms nomiris un pravieši, un Tu saki: kas Manu vārdu turēs, tas nāvi nebaudīs ne mūžam.
53Vai Tu esi lielāks nekā mūsu tēvs Ābrahāms, kas nomiris? Un pravieši ir nomiruši. Par kādu Tu pats Sevi dari?”
54Jēzus atbildēja: “‹Ja Es pats Sevi godāju, tad Mans gods nav nekas; bet Mans Tēvs Mani godā, par ko jūs sakāt, ka Tas jūsu Tēvs.›
55‹Tomēr jūs Viņu nepazīstat, bet Es Viņu pazīstu. Un kad Es sacītu, ka Es Viņu nepazīstu, tad Es būtu tāds pat melkulis, kā jūs; bet Es Viņu pazīstu, un Viņa vārdu turu.›
56‹Ābrahāms, jūsu tēvs, tapa līksms, ka Manu dienu redzēšot, un viņš to redzēja un priecājās.›”
57Tad Jūdi uz To sacīja: “Tu vēl neesi piecdesmit gadus vecs, un Ābrahāmu esi redzējis?”
58Jēzus uz tiem sacīja: “‹Patiesi, patiesi, Es jums saku: pirms nekā Ābrahāms bija, Es esmu.›”
59Tad tie pacēla akmeņus, mest uz Viņu. Bet Jēzus paslēpās un izgāja no Dieva nama ārā, iedams caur viņu vidu. Un tā Viņš aizgāja.
