Jozuas 13:10
“Un līdz Amona bērnu robežām visas pilsētas, kas piederēja Sihonam, Amoriešu ķēniņam, Hešbonas valdniekam,”
Konteksts: Jozuas 13
8Līdz ar to (otru puscilti) Rūbenieši un Gadieši ir dabūjuši savu iemantojamo tiesu, ko tiem Mozus deva viņpus Jordānes pret rītiem, tā kā Mozus, Tā Kunga kalps, tiem devis,
9No Aroēra, kas ir Arnonas upes malā, un tās pilsētas kas ir upes ielejas vidū, un visu klajumu no Medebas līdz Dibonai,
10Un līdz Amona bērnu robežām visas pilsētas, kas piederēja Sihonam, Amoriešu ķēniņam, Hešbonas valdniekam,
11Un Gileādu un Gešuriešu un Maāhatiešu robežas, un visu Hermona kalnu un visu Basanu līdz Salkai,
12Visu Oga, Basanas ķēniņa, valsti, kas valdīja Aštarotā un Edrejā, un bija atlicis no tiem atlikušiem milžiem, ko Mozus ir apkāvis un izdzinis.
Par Jozuas 13: Zeme vēl jā ieņem
Jozua sadala atlikušo Kanaānas zemi starp Izraēlas ciltīm.
Komentārs
Jozua 13. nodaļa ir nodaļa, kas izklāsta pāri palikušo zemi, ko israēliešiem vēl bija jāiekar. Tas ir atgādinājums par apsolījumu, ko Dievs bija devis Ābrahāmam 1. Mozus 15:18-21, ka viņa pēcteci piederēs Kanaānas zemei. Nodaļa sākas ar atgādinājumu par jau iekaroto zemi un pēc tam pāriet uz zemi, kas vēl bija jāuzņem.
Pēc tam nodaļa saraksta dažādas ciltis un to teritorijas. Ir interesanti atzīmēt, ka Rubenas, Gada un puses no Manasē pakāpeniski bija saņēmušas mantojumu austrumos no Jordānas upes. Tas bija Dieva uzticamības zīme pret Sava apsolījuma Ābrahāmam, jo Viņš bija apsolījis, ka viņa pēcteci piederēs Kanaānas zemei.