Lasīt visu nodaļu
To es likšu pie savas sirds, tāpēc es gribu cerēt.
Pieminēdama to piemin mana dvēsele un zemojās iekš manis.
Tā Kunga žēlastība to dara, ka mēs vēl neesam iznīkuši, jo Viņa apžēlošanās ir bez gala.
