1Un Tas Kungs runāja uz Mozu un sacīja:
2Šis būs likums par spitālīgo viņa šķīstīšanas laikā:
3To būs vest pie priestera, un priesterim būs iziet ārā aiz lēģera, un ja priesteris redz, un raugi, spitālības vaina no spitālīgā ir sadzijusi,
4Tad priesterim būs pavēlēt, ka priekš tā, kas jāšķīstī, būs ņemt divus dzīvus šķīstus putnus un ciedra koku un sarkanus dzīparus un īzapu.
5Un priesterim būs pavēlēt, ka viens putns top nokauts iekš kāda māla trauka pār tekošu ūdeni.
6Dzīvo putnu viņam tad būs ņemt un ciedra koku un sarkanos dzīparus un īzapu, un tos līdz ar dzīvo putnu būs iemērcēt otra putna asinīs, kas ir nokauts pār tekošo ūdeni,
7Un to, kas no spitāļiem šķīstās, būs septiņreiz apslacīt un šķīstīt, un dzīvo putnu palaist laukā.
8Un tam, kas šķīstās, būs mazgāt savas drēbes un nocirpt visus savus matus un ūdenī mazgāties, tad tas būs šķīsts; pēc tam lai viņš nāk lēģerī, bet lai paliek sava dzīvokļa ārpusē septiņas dienas.
9Septītā dienā tam būs nodzīt savus matus, savu galvu un savu bārdu, to spalvu savās uzacīs; visus savus matus tam būs nodzīt un savas drēbes mazgāt un savu miesu ar ūdeni mazgāt, tad tas būs šķīsts.
10Un astotā dienā tam būs ņemt divus jērus, kas bez vainas, un gada vecu aitiņu, kas bez vainas, līdz ar trim desmitiem kviešu miltu par ēdamo upuri, ar eļļu sajauktu, un vienu glāzi eļļas.
11Tad tam priesterim, kas šķīsta, to vīru, kas šķīstās, līdz ar tām lietām būs stādīt Tā Kunga priekšā, priekš saiešanas telts durvīm.
12Un priesterim būs ņemt vienu jēru un to upurēt par nozieguma upuri ar logu eļļas, un par līgojamu upuri to upurēt Tā Kunga priekšā.
13Tad viņam jēru būs nokaut vietā, kur top nokauts grēku upuris un dedzināmais upuris, svētā vietā, jo nozieguma upuris pieder tāpat kā grēku upuris priesterim; tas ir augsti svēts.
14Un priesterim būs ņemt no nozieguma upura asinīm, un to būs likt uz labās auss skripstiņu tam, kas jāšķīstī, un uz viņa labās rokas īkšķi un uz viņa labās kājas lielo pirkstu.
15Un priesterim arī būs ņemt eļļu no loga un liet savā kreisā saujā.
16Un būs iemērcēt savu labo pirkstu eļļā, kas kreisajā saujā, un ar savu pirkstu no eļļas septiņreiz slacīt Tā Kunga priekšā.
17Un no atlikušās eļļas, kas viņa saujā, priesterim būs likt uz labās auss skripstiņu tam, kas jāšķīstī, un uz viņa labās rokas īkšķi un uz viņa labās kājas lielo pirkstu virsū uz nozieguma upura asinīm.
18Un kas vēl atlicis no eļļas, kas bija priestera saujā, to viņam būs likt uz galvu tam, kas jāšķīstī; tā priesterim viņu būs salīdzināt Tā Kunga priekšā.
19Un priesterim arī būs sataisīt grēku upuri un to šķīstīto salīdzināt viņa nešķīstības dēļ.
20Tad viņam būs nokaut dedzināmo upuri. Un dedzināmo upuri un ēdamo upuri būs celt uz altāri; tā priesterim viņu būs salīdzināt, tad tas ir šķīsts.
21Bet ja viņš ir nabags un viņam maz pie rokas, tad lai ņem vienu jēru nozieguma upurim par līgojamu upuri, sevi salīdzināt, un desmito tiesu kviešu miltu ar eļļu sajauktu par ēdamu upuri un vienu logu eļļas,
22Un divas ūbeles jeb divus jaunus baložus, cik viņa roka spēj; no tiem lai ir viens par grēku upuri un otrs par dedzināmo upuri.
23Un astotā šķīstīšanas dienā tos būs nest pie priestera, pie saiešanas telts durvīm Tā Kunga priekšā.
24Un priesterim būs ņemt nozieguma upura jēru un logu eļļas, un tos būs līgot par līgojamu upuri Tā Kunga priekšā.
25Tad nozieguma upura jēru būs nokaut un ņemt no nozieguma upura asinīm, un to likt uz labās auss skripstiņu tam, kas šķīstās un uz viņa labās rokas īkšķi un uz viņa labās kājas lielo pirkstu.
26Un priesterim no tās eļļas būs liet savā kreisajā saujā.
27Un no eļļas, kas kreisajā saujā, priesterim septiņreiz būs slacīt Tā Kunga priekšā.
28Un no eļļas, kas viņa saujā, priesterim būs likt uz labās auss skripstiņu tam, kas šķīstās, un uz viņa labās kājas lielo pirkstu, virsū uz nozieguma upura asinīm.
29Un atlikumu no eļļas, kas priestera saujā, būs likt uz galvu tam, kas šķīstās, par salīdzināšanu Tā Kunga priekšā.
30Tad viņam būs sataisīt vienu no ūbelēm jeb no jauniem baložiem, cik viņa roka spēj.
31Cik viņa roka spēj, vienu par grēku upuri un otru par dedzināmo upuri līdz ar ēdamo upuri; tā priesterim to, kas šķīstās, būs salīdzināt Tā Kunga priekšā,
32Šis ir likums par to, kam ir spitāļi, kam roka nespēj, cik viņa šķīstīšanas pēc vajag.
33Un Tas Kungs runāja uz Mozu un uz Āronu un sacīja:
34Kad jūs nāksiet Kanaāna zemē, ko Es jums došu par īpašumu, un kad Es spitālības vainu piesūtīšu kādam jūsu zemes namam,
35Tad tam, kam tas nams pieder, būs nākt un priesterim dot ziņu un sacīt: man šķiet, kādu vainu esam manā namā.
36Un priesterim būs pavēlēt, ka namu izkravā, pirms priesteris nāk, vainu apraudzīt, lai netop nešķīsti visi, kas namā, un tad priesterim būs nākt un namu apraudzīt.
37Kad viņš nu vainu aplūkojis un redz, ka vainai pie nama sienām ir pazaļas vai pasarkanas dobītes, un tās dziļāki izraugās nekā siena,
38Tad priesterim no nama būs iziet pie nama durvīm un namu aizslēgt septiņas dienas.
39Un septītā dienā priesterim atkal būs nākt un lūkot, un raugi, ja vaina pie nama sienām ir izpletusies,
40Tad priesterim būs pavēlēt, ka akmeņus izlauž, kur vaina, un tos ārā izmet aiz pilsētas kādā nešķīstā vietā.
41Un namu no iekšienes visapkārt būs nokasīt, un nokasījumu, ko tie nokasījuši, būs izmest ārā aiz pilsētas uz kādu nešķīstu vietu.
42Tad tiem būs ņemt citus akmeņus un likt viņu akmeņu vietā, un citus mālus ņemt un namu apmest.
43Bet ja vaina namā izplešas, pēc tam kad akmeņi ir izlauzti, nams nokasīts un atkal apmests,
44Tad priesterim būs nākt un raudzīt, un redzi, ja vaina pie nama ir izpletusies, tad ēdoti spitālības vaina ir namā; — tas ir nešķīsts.
45Un to namu, viņa akmeņus un viņa kokus un visus nama mālus būs nolauzīt un ārā izmest aiz pilsētas uz kādu nešķīstu vietu.
46Un kas šai namā iet jebkurā dienā, kad tas tapis aizslēgts, tam būs nešķīstam būt līdz vakaram.
47Un kas tajā namā guļ, tam būs mazgāt savas drēbes, un kas tai namā ēd, tam būs mazgāt savas drēbes.
48Bet kad priesteris atkal nāks un lūkos un redzi, tā vaina tai namā pēc tam, kad tas apmests, nav izpletusies, tad priesterim namu būs atzīt par šķīstu, jo vaina ir sadzijusi.
49Tad viņam priekš nama šķīstīšanas būs ņemt divus putnus un ciedra koku un sarkanus dzīparus un īzapu.
50Un viņam vienu putnu būs nokaut kādā mālu traukā pār tekošu ūdeni.
51Un viņam būs ņemt ciedra koku un īzapu un sarkanos dzīparus un dzīvo putnu un tos iemērcēt nokauta putna asinīs un tekošā ūdenī un namu septiņreiz apslacīt.
52Tā viņam namu būs šķīstīt ar putna asinīm un ar tekošo ūdeni un ar dzīvo putnu un ar ciedra koku un ar īzapu un ar sarkaniem dzīpariem.
53Tad viņam dzīvo putnu būs palaist ārā aiz pilsētas laukā; tā viņam namu būs salīdzināt, tad tas taps šķīsts.
54Šis ir likums par ikvienu spitālības vainu un par kraupi
55Un par drēbju un namu spitāļiem,
56Un par tūkumiem un kašķi un baltām pūtēm;
57Par mācību, kad kas ir nešķīsts un kad kas šķīsts; — šis ir likums par spitāļiem.
