1Un Tas Kungs runāja uz Mozu un sacīja:
2Runā uz Israēla bērniem un saki tiem: Es esmu Tas Kungs, jūsu Dievs.
3Pēc Ēģiptes zemes darbiem, kur jūs esat mājojuši jums nebūs darīt un pēc Kanaāna zemes darbiem, kurp Es jūs vedu, jums nebūs darīt, nedz staigāt viņu likumos.
4Jums būs darīt Manu tiesu un Manu iestādījumu un iekš tiem staigāt; — Es esmu Tas Kungs, jūsu Dievs.
5Manus likumus jums būs turēt un Manu tiesu jums būs darīt; kurš cilvēks tos darīs, tas caur tiem dzīvos; — Es esmu Tas Kungs.
6Nevienam nebūs pieiet pie sava asinsrada, kaunumu atsegt; — Es esmu Tas Kungs.
7Sava tēva kaunumu un savas mātes kaunumu tev nebūs atsegt; tā ir tava māte, viņas kaunumu tev nebūs atsegt.
8Sava tēva sievas kaunumu tev nebūs atsegt; — tas ir tava tēva kaunums.
9Savas māsas, sava tēva meitas vai savas mātes meitas kaunumu, vai tā mājā vai ārā dzimusi, tev nebūs atsegt.
10Sava dēla meitas vai savas meitas meitas kaunumu tev nebūs atsegt; — jo tas ir tavs kaunums.
11Sava tēva sievas meitas kaunumu, kas tavam tēvam dzimusi, (tā ir tava māsa) tev nebūs atsegt.
12Sava tēva māsas kaunumu tev nebūs atsegt, tā ir: tava tēva asins radiniece.
13Savas mātes māsas kaunumu tev nebūs atsegt, jo tā ir tavas mātes asins radiniece.
14Sava tēva brāļa kaunumu tev nebūs atsegt, viņas sievu tev nebūs aizskart, — tā ir tava tēva brāļa sieva.
15Savas vedeklas kaunumu tev nebūs atsegt, tā ir tava dēla sieva, — tev nebūs atsegt viņas kaunumu.
16Sava brāļa sievas kaunumu tev nebūs atsegt, — tas ir tava brāļa kaunums,
17Kādas sievas un viņas meitas kaunumu tev nebūs atsegt, nedz viņas dēla meitu nedz viņas meitas meitu tev nebūs ņemt, viņas kaunumu atsegt: tās ir asins radinieces, tā ir negantība,
18Tev arī nebūs ņemt sievu pie viņas māsas, kas tev jau ir, viņas kaunumu atsegt šai par riebšanu, kamēr šī dzīvo.
19Tev arī nebūs sievu aizskart, kamēr viņas sārņu laiks ir, viņas kaunumu atsegt.
20Tev arī nebūs piegulēt sava tuvākā sievu, ar viņu apgānīdamies.
21Un no sava dzimuma tev nebūs dot, ka tas Moloham top sadedzināts, ka tu sava Dieva vārdu nepulgo; — Es esmu Tas Kungs.
22Pie vīrieša tev nebūs gulēt, tā kā pie sievas, — tā ir negantība.
23Tev arī nebūs jaukties ar nekādu lopu, ar viņu apgānīdamies; arī nekādai sievai ar nekādu lopu nebūs apieties, ar to sagānīdamās; tā ir neganta sajaukšanās.
24Un jums nebūs apgānīties ar šādiem (grēkiem), jo ar šiem visiem pagāni ir apgānījušies, ko Es jūsu priekšā izdzīšu.
25Un tā zeme ir apgānīta, un Es par to viņas noziegumu piemeklēšu, tā ka tā zeme savus iedzīvotājus izspļauj.
26Bet jums būs turēt Manus likumus un Manu tiesu un nekā nedarīt no visām šīm negantībām, ne iedzīvotājam, ne svešiniekam, kas mīt jūsu starpā;
27Jo šīs zemes ļaudis, kas priekš jums bija, visas šās negantības darījuši, un tā zeme ir apgānīta.
28Lai tā zeme jūs arīdzan neizspļauj, kad jūs to apgānīsiet, itin kā tā izspļāvusi tos pagānus, kas priekš jums bija.
29Jo ikviens, kas no šīm negantībām ko darīs: tām dvēselēm, kas to dara, būs tikt izdeldētām no saviem ļaudīm.
30Tāpēc jums būs turēt Manu likumu, ka jūs nedarāt pēc nevienas no tām negantām ierašām, ko tie priekš jums darījuši, nedz ar tām apgānāties: — Es esmu Tas Kungs, jūsu Dievs.
