1Un Tas Kungs runāja uz Mozu un sacīja:
2Pavēli Israēla bērniem, tev nest šķīstu, sagrūstu eļļu no eļļas kokiem priekš luktura, ka eļļas lukturīšus allažiņ var iededzināt.
3Ārpus liecības priekškara, saiešanas teltī Āronam no vakara līdz rītam allažiņ to būs sataisīt Tā Kunga priekšā; tas lai ir par likumu jūsu pēcnākamiem mūžam.
4Uz tā luktura no šķīsta zelta viņam būs iededzināt tos eļļas lukturīšus vienmēr Tā Kunga priekšā.
5Un tev būs ņemt kviešu miltus un no tiem cept divpadsmit raušus, divas desmitdaļas ēfas būs būt vienam rausim.
6Un tev tos būs uzlikt divās rindās, pa sešiem vienā rindā uz šķīstā galda Tā Kunga priekšā.
7Un uz ikvienu rindu tev būs likt šķīstu vīraku, piemiņas tiesu pie maizes, par uguns upuri Tam Kungam.
8Ik sabatus bez mitēšanās tam tos būs sataisīt Tā Kunga priekšā, no Israēla bērniem par mūžīgu derību.
9Un tas lai pieder Āronam un viņa dēliem un tiem to būs ēst svētā vietā, jo tas priekš tiem ir augsti svēts no Tā Kunga uguns upuriem, likums mūžam.
10Un vienas Israēliešu sievas dēls, kam Ēģiptietis bija par tēvu, izgāja pie Israēla bērniem, un Israēliešu sievas dēls bārās lēģerī ar vienu Israēliešu vīru.
11Un Israēliešu sievas dēls zaimoja (Tā Kunga) vārdu un lādēja. Tad viņu veda pie Mozus, un viņa mātes vārds bija Šelomite, tā bija Dibra meita no Dana cilts.
12Un viņu ielika cietumā, kamēr tiem tiktu spriedums no Tā Kunga mutes.
13Tad Tas Kungs runāja uz Mozu un sacīja:
14Izved lādētāju ārā no lēģera, un visiem, kas to dzirdējuši, būs savas rokas uzlikt uz viņa galvu, un visai draudzei to ar akmeņiem būs nomētāt.
15Un uz Israēla bērniem tev būs runāt un sacīt: ikvienam, kas savu Dievu lād, būs nest savu grēku.
16Un kas Tā Kunga vārdu zaimo, to būs nokaut, visai draudzei to ar akmeņiem būs nomētāt; vai svešinieks, vai iedzīvotājs, kas to vārdu zaimos, tam būs mirt.
17Un ja kas kādu cilvēku nosit, tam būs tapt nokautam.
18Bet kas kādu lopu nosit, tam to būs maksāt, dzīvību pret dzīvību.
19Un ja kas savu tuvāko ievaino, tam lai top atdarīts, kā viņš darījis.
20Lūzumu pret lūzumu, aci pret aci, zobu pret zobu, itin kā viņš cilvēku ir ievainojis, tāpat viņam taps atdarīts.
21Kas lopu nosit, tam to būs maksāt, bet kas cilvēku nosit, tam būs tapt nokautam.
22Lai jums ir vienāda tiesa, tā svešiniekam, kā iedzīvotājam; jo Es esmu Tas Kungs, jūsu Dievs.
23Un Mozus runāja uz Israēla bērniem, un tie izveda to lādētāju ārā no lēģera un to nomētāja ar akmeņiem un Israēla bērni darīja, kā Tas Kungs Mozum bija pavēlējis.
