Jēzus tiek krustā nostaigts, Viņš mirst un tiek apglabāts kaprā. Trešajā dienā Viņš augšāmceļas no mirušajiem. Viņš parādās daudziem cilvēkiem, ieskaitot Savus mācekļus, pierādot, ka Viņš ir patiesi Dieva Dēls.
1Un viss viņu pulks cēlās un noveda Viņu pie Pilāta,
2Un iesāka Viņu apsūdzēt sacīdami: “Šo mēs atrodam, ka Viņš mūsu tautu sajauc un aizliedz ķeizaram nodokli dot sacīdams: Viņš esot Kristus, viens Ķēniņš.”
Lūkas evaņģēlijs 23:3 - Un Pilāts Viņam vaicāja sacīdams: “Vai Tu esi Jūdu ķēniņš?” Un Viņš atbildēdams uz to sacīja: “‹Tu to saki.›”
3Un Pilāts Viņam vaicāja sacīdams: “Vai Tu esi Jūdu ķēniņš?” Un Viņš atbildēdams uz to sacīja: “‹Tu to saki.›”
4Bet Pilāts sacīja uz augstiem priesteriem un ļaudīm: “Es nekādas vainas neatrodu pie šā cilvēka.”
5Bet tie tam neatlaidīgi uzstāja un sacīja: “Viņš ļaudis skubina uz dumpi, mācīdams pa visu Jūdu zemi, iesākdams no Galilejas līdz šejienei.”
6Bet kad Pilāts to dzirdēja, tad tas vaicāja, vai Viņš esot no Galilejas?
7Un dabūjis zināt, ka Viņš piederot apakš Hērodus tiesas, tas Viņu nosūtīja pie Hērodus, kas tanīs dienās arīdzan bija Jeruzālemē.
8Bet kad Hērodus Jēzu redzēja, tad tas tapa ļoti līksms. Jo tas jau sen labprāt Viņu gribēja redzēt, tādēļ ka tas daudz par Viņu bija dzirdējis un cerēja kādu zīmi no Viņa redzēt.
9Un tas dažādas lietas vaicāja no Viņa. Bet Viņš tam neatbildēja nenieka.
10Un augstie priesteri un rakstu mācītāji stāvēja un Viņu apsūdzēja gauži.
11Bet Hērodus ar savu pils saimi Viņu nicināja un apmēdīja, un Tam krāšņu tērpu apvilka un To sūtīja atpakaļ pie Pilāta.
12Tanī dienā Pilāts un Hērodus palika par draugiem, jo papriekš tie savā starpā bija ienaidā.
13Un Pilāts, saaicinājis augstos priesterus un virsniekus un ļaudis,
14Uz tiem sacīja: “Jūs šo Cilvēku pie manis esat atveduši, ka Viņš ļaudis novēršot, un redziet, es Viņu esmu jūsu priekšā izklausinājis un pie tā Cilvēka neesmu atradis it nekādas vainas, par ko jūs Viņu apsūdzat;
15Un Hērodus arī nē; jo tas Viņu pie mums atpakaļ sūtījis, un redzi, Viņš nekā nav darījis, ar ko nāvi būtu pelnījis.
16Tāpēc es Viņu gribu pārmācīt un atlaist.”
17Un uz svētkiem tam vajadzēja viņiem vienu cietumnieku atlaist.
18Bet viss pulks brēca un sacīja: “Nost ar Šo un atlaidi mums Barabu!”
19Tas kāda dumpja dēļ, kas pilsētā bija noticis, un slepkavības dēļ bija iemests cietumā.
20Tad Pilāts atkal viņus uzrunāja un gribēja Jēzu atlaist.
21Bet tie sauca un sacīja: “Sit Viņu krustā, sit Viņu krustā!”
22Bet viņš trešo reizi uz tiem sacīja: “Ko tad Šis ļauna darījis? Es pie Viņa nekādas nāves vainas neatrodu; tāpēc es Viņu gribu pārmācīt un atlaist.”
23Bet tie tam mācās virsū ar lielu brēkšanu lūgdami, ka Viņš taptu krustā sists, un viņu, brēkšana pārspēja.
24Tad Pilāts nosprieda, lai viņu lūgšanas notiek.
25Un viņš tiem atlaida to, kas dumpja un slepkavības dēļ cietumā bija iemests, ko tie bija izlūgušies, bet Jēzu tas nodeva viņu prātam.
Lūkas evaņģēlijs 23:26 - Un kad Viņu aizveda, tad tie saņēma vienu no Kirenes, vārdā Sīmani, kas nāca no lauka, un uzlika tam krustu, ka tas to Jēzum pakaļ nestu.
26Un kad Viņu aizveda, tad tie saņēma vienu no Kirenes, vārdā Sīmani, kas nāca no lauka, un uzlika tam krustu, ka tas to Jēzum pakaļ nestu.
27Bet liels ļaužu un sievu pulks Viņam gāja pakaļ, tās Viņu žēloja un apraudāja.
28Bet Jēzus uz tām atgriezās un sacīja: “‹Jūs Jeruzālemes meitas, neraudāt par Mani, bet raudāt pašas par sevi un par saviem bērniem.›
29‹Jo redziet, nāks dienas, kad sacīs: svētīgas ir neauglīgās un miesas, kas nav bērnus nesušas, un krūtis, kas nav zīdījušas.›
30‹Tad tie iesāks sacīt uz kalniem: krītiet uz mums! un uz pakalniem: apklājiet mūs!›
31‹Jo kad to dara pie zaļa koka, kas tad vēl notiks pie sakaltuša?›”
32Bet divi citi ļauna darītāji arīdzan tapa novesti, ka taptu nomaitāti līdz ar Viņu.
Lūkas evaņģēlijs 23:33 - Un kad tie nāca uz vietu, ko sauc par pieres vietu, tad tie tur sita krustā Viņu un ļauna darītājus, vienu pa labo un otru pa kreiso roku.
33Un kad tie nāca uz vietu, ko sauc par pieres vietu, tad tie tur sita krustā Viņu un ļauna darītājus, vienu pa labo un otru pa kreiso roku.
34Bet Jēzus sacīja: “‹Tēvs, piedod tiem, jo tie nezina, ko tie dara.›” Un tie, Viņa drēbes dalīdami, kauliņus par tām meta.
35Un ļaudis stāvēja skatīdamies. Bet virsnieki savā starpā Viņu apsmēja sacīdami: “Viņš citiem palīdzējis, lai palīdzās pats Sev, ja šis ir Kristus, Dieva izredzētais.”
36Un arī karavīri Viņu apmēdīja, piegāja un Viņam etiķi atnesa
37Un sacīja: “Ja Tu esi Jūdu ķēniņš, tad palīdzies pats Sev.”
38Un virsraksts pār Viņu bija rakstīts ar Grieķu, Romiešu un Ebreju rakstiem: ŠIS IR JŪDU ĶĒNIŅŠ.
39Bet viens no pakārtiem ļauna darītājiem Viņu zaimoja, sacīdams: “Ja Tu esi Kristus, tad palīdzi Sev pašam un mums.”
40Bet otrs to aprāja un sacīja: “Un tu arīdzan nebīsties no Dieva, kas esi tanī pašā sodībā!
41Un tomēr mums gan pareizi notiek. Jo mēs dabūjam, ko esam nopelnījuši ar saviem darbiem, bet Šis nekā ļauna nav darījis.”
42Un viņš uz Jēzu sacīja: “Kungs, piemini mani, kad Tu nāksi Savā valstībā.”
43Un Jēzus uz to sacīja: “‹Patiesi, Es tev saku: šodien tu būsi ar Mani paradīzē!›”
44Un tas bija ap sesto stundu, tad tapa tumšs pār visu zemi līdz devītajai stundai.
45Un saule tapa aptumšota, un priekškaramais auts Dieva namā pārplīsa vidū pušu.
46Un Jēzus sauca ar skaņu balsi un sacīja: “‹Tēvs, Es Savu garu nododu Tavās rokās.›” Un to sacījis Viņš dvēseli izlaida.
47Un kapteinis redzēdams, kas notika, Dievu teica un sacīja: “Patiesi, Šis ir bijis taisns Cilvēks.”
48Un visi, kas tur klāt bija un redzēja, kas tur notika, tie sita pie krūtīm un griezās atpakaļ.
49Bet visi Viņa mīļie stāvēja no tālienes un sievas, kas ar Viņu bija nākušas no Galilejas un šās lietas redzēja.
50Un redzi, viens vīrs, Jāzeps vārdā, kas bija runas kungs, labs un taisns vīrs,
51(Šis nebija piemeties viņu padomam un darīšanai,) no Arimatijas, Jūdu pilsētas, kas arī pats gaidīja uz Dieva valstību,
52Šis piegājis pie Pilāta lūdza Jēzus miesas,
53Un tās noņēma, ietina smalkā audeklī un ielika kapā, kas bija izcirsts klintī, kur vēl neviens nebija glabāts.
54Un tā bija sataisāmā diena, un sabats jau iesākās.
55Un sievas, kas ar Viņu bija nākušas no Galilejas, arīdzan gāja pakaļ un skatījās uz kapu, un kā Viņa miesas tapa noliktas.
56Un atpakaļ griezušās tās sataisīja smaržīgas svaidāmas zāles, un sabatu tās bija klusu pēc bauslības.
