Mārkus 14:42

“‹Ceļaties, ejam; redzi, kas Mani nodod, tas ir tuvu klāt.›””
— Mārkus 14:42 (Latvian Gluck)

Kopīgot šo pantu

Konteksts: Mārkus 14

40Un Viņš griezās atpakaļ, un atrada tos atkal guļam, jo viņu acis bija miega pilnas, un tie nezināja, ko Viņam atbildēt.

41Un Viņš nāca trešo reizi un uz tiem sacīja: “‹Guliet nu vēl un dusiet! Jau ir gan; tā stunda ir nākusi! Redzi, Tas Cilvēka Dēls top nodots grēcinieku rokās.›

42‹Ceļaties, ejam; redzi, kas Mani nodod, tas ir tuvu klāt.›”

43Un tūdaļ, Viņam vēl runājot, atnāca Jūdas, viens no tiem divpadsmit, un līdz ar viņu daudz ļaužu ar zobeniem un nūjām no augstiem priesteriem un rakstu mācītājiem un vecajiem.

44Bet tas, kas Viņu nodeva, tiem bija devis zīmi sacīdams: “Kuru es skūpstīšu, tas ir Tas, To gūstat, un To novediet droši.”

Par Mārkus 14: Pēdējā vakariņas un nodevība

Mārkus 14: Pēdējā vakariņas un nodevība

Jēzus tiek nodevēts no Jūdas, aizturēts un nodots tiesai.

Komentārs

Marka 14. nodaļa ir Jēzus pēdējo dienu stāsts pirms Viņa krusta nolikšanas. Tā sākas ar Jēzu un Viņa mācekļiem, kuri kopā svin Pashas mielastu. Pēc tam Jēzus paredz viena no Savām mācekļiem nodošanu, un mācekļi piepildās ar skumjām. Pēc tam Jēzus dodas uz Gecēmanes dārzu, lai lūgtos, un Viņa mācekļi aizmiguši. Jūda ierodas ar cilvēku bandu, lai arestētu Jēzu, un Pēteris nogriež vienam no vīriem ausi. Jēzus tad izārstē vīra ausi un tiek aizvests, lai tiktu tiesāts.

Šī nodaļa ir spēcīgs atgādinājums par galīgo upuri, ko Jēzus ir nesis par mums. Tas mums parāda Viņa mīlestības dziļumu un apņemšanos pret Savu misiju. Jēzus zināja, kas nāk, tomēr viņš joprojām izvēlējās izturēties pret to. Viņš bija gatavs cietīt un nomirt par mums, un šī nodaļa liecina par Viņa lielo mīlestību un upuri. Tāpat tas ir atgādinājums par ticības un uzticības Dievam svarīgumu, pat ja saskaras ar pretrunām. Jēzus paļāvās uz Dieva plānu un bija gatavs pieņemt visu, kas notiks viņam. Mēs varam mācīties no Jēzus piemēra un paļauties uz Dieva plānu mūsu dzīvēs, neatkarīgi no tā, kas mūsu ceļā nāk..

Cilvēki Mārkus 14