Mārkus 4:1 - Un Viņš atkal iesāka mācīt pie jūras, un daudz ļaužu pie Viņa sapulcējās, tā ka Viņš laivā kāpis nosēdās uz jūras un visi ļaudis stāvēja jūrmalā.
1Un Viņš atkal iesāka mācīt pie jūras, un daudz ļaužu pie Viņa sapulcējās, tā ka Viņš laivā kāpis nosēdās uz jūras un visi ļaudis stāvēja jūrmalā.
2Un Viņš tiem daudz mācīja caur līdzībām un Savā mācībā uz tiem sacīja:
24Un Viņš uz tiem sacīja: “‹Pieraugāt, ko jūs dzirdat. Ar kādu mēru jūs mērojat, mēros jums, un pieliks jums vēl klāt.›
25‹Jo kam ir, tam taps dots; un kam nav, no tā arī taps atņemts, kas tam ir.›”
26Un Viņš sacīja: “‹Dieva valstība ir tāpat, kā kāds cilvēks sēklu met zemē.›
27‹Un guļ un ceļas, nakti un dienu; un tā sēkla uzdīgst un uzaug, tā ka viņš pats to nenomana.›
28‹Jo zeme pati no sevis nes augļus, papriekš stiebru, tad vārpu, tad pilnus kviešus iekš vārpas.›
29‹Un kad augļi ienākušies, tad viņš tūdaļ sirpi sūta, jo pļaujamais laiks ir klāt.›”
30Un Viņš sacīja: “‹Kam mēs Dieva valstību līdzināsim? Jeb caur kādu līdzību mēs to nozīmēsim?›
31‹Itin kā sinepju graudiņš, kas zemē sēts, mazākais no visām sēklām virs zemes.›
32‹Un kad tas ir sēts, tad tas augtin aug un top lielāks pār visiem stādiem un dabū lielus zarus, tā ka putni apakš debess viņa pavēnī var ligzdas taisīt.›”
33Un caur daudz tādām līdzībām Viņš uz tiem Vārdu runāja, tā ka tie to varēja saprast.
34Un bez līdzībām Viņš uz tiem neko nerunāja; bet Saviem mācekļiem Viņš visu īpaši izstāstīja.
Mārkus 4:35 - Un Viņš uz tiem sacīja tanī dienā, kad vakars metās: “‹Pārcelsimies uz viņu malu.›”
35Un Viņš uz tiem sacīja tanī dienā, kad vakars metās: “‹Pārcelsimies uz viņu malu.›”
36Un ļaudis atstājuši, tie Viņu ņēma līdz, tā kā Viņš laivā bija, un tur vēl citas laivas bija pie Viņa.
37Un liela vētra cēlās, un viļņi gāzās laivā, tā ka laiva jau pildījās.
38Un Viņš laivas galā uz spilvena gulēja; un tie Viņu modina un saka uz Viņu: “Mācītāj, vai Tu nebēdā, ka ejam bojā?”
39Un uzmodies Viņš apdraudēja vēju un sacīja uz jūru: “‹Klusu, mierā!›” Un vējš nostājās, un jūra palika it klusu.
40Un Viņš uz tiem sacīja: “‹Kam jūs esat tik bailīgi? Kā jums nav ticības?›”
41Un tie ļoti izbijās un sacīja savā starpā: “Kas Tas tāds? Jo vējš un jūra Viņam paklausa.”