Lasīt visu nodaļu
Un kad vakars metās, tad laiva bija jūras vidū un Viņš viens pats uz zemes.
Un tos atlaidis, Viņš gāja uz kalnu, Dievu lūgt.
Un redzēdams tos braucot bēdās esam (jo vējš tiem bija pretī), Viņš naktī gaiļos pie tiem nāca, pa jūru staigādams un gribēja tiem iet garām.
