Mārtiņa evaņģēlijs 9
Jēzus piedod un dzied.
Jēzus piedod ļaundaru grēkus un izārstē paralizētu vīru.
1Un laivā kāpis Viņš cēlās pāri un nāca Savā pilsētā.
2Un lūk, pie Viņa atnesa paralizētu, tas gulēja gultā. Kad nu Jēzus redzēja viņu ticību, tad Viņš sacīja uz paralizēto: “‹Ņemies drošu sirdi, Mans dēls, tavi grēki tev piedoti. ›”
3Un lūk, kādi no rakstu mācītājiem runāja paši pie sevis: “Šis zaimo Dievu.”
4Un Jēzus redzēja viņu domas un sacīja: “‹Kāpēc jūs domājiet ļaunu savās sirdīs?›
5‹Kas ir vieglāki? Vai sacīt: “Tev tavi grēki top piedoti,” Vai sacīt: “Celies un staigā?”›
6‹Bet lai jūs zināt, Tam Cilvēka Dēlam varu esam virs zemes grēkus piedot,›” (tad Viņš uz paralizēto sacīja:) “‹Celies, ņem savu gultu un ej uz mājām.›”
7Un viņš cēlās un gāja mājās.
8Kad ļaudis to redzēja, tad tie brīnījās un teica Dievu, kas tādu varu cilvēkiem devis.
9Un kad Jēzus no turienes aizgāja, tad Viņš redzēja vienu cilvēku pie muitas būdas sēžam, vārdā Mateju (jeb: Levi), un uz to sacīja: “‹Nāc Man pakaļ.›” Un tas cēlās un gāja Viņam pakaļ.
10Un notikās, Tam pie galda sēžot viņa namā, redzi, daudz muitnieku un grēcinieku nāca un sēdēja līdz ar Jēzu un Viņa mācekļiem pie galda.
11Kad farizeji to redzēja, tad tie sacīja uz Viņa mācekļiem: “Kāpēc jūsu mācītājs ēd ar muitniekiem un grēciniekiem?”
12Bet to dzirdējis Jēzus uz tiem sacīja: “‹Veseliem ārsta nevajag, bet neveseliem.›
13‹Tad ejat nu un mācaties, kas tas ir: “Man patīk žēlastība un ne upuris!” Jo Es neesmu nācis, taisnus aicināt pie atgriešanās no grēkiem, bet grēciniekus.›”
14Tad Jāņa mācekļi pie Viņa nāca un sacīja: “Kāpēc mēs un farizeji tik daudz gavējam, un Tavi mācekļi negavē?”
15Un Jēzus uz tiem sacīja: “‹Vai kāzu ļaudis var bēdāties, kamēr brūtgāns pie viņiem? Bet nāks dienas, kad brūtgāns viņiem būs atņemts, un tad tie gavēs.›
16‹Un neviens nelāpa vecas drēbes ar jaunas vadmalas ielāpu, jo ielāps noplīst no drēbēm un plīsums paliek lielāks.›
17‹Un jaunu vīnu nelej vecos ādas traukos, citādi trauki plīst, un vīns izgāžas, un trauki iet bojā. Bet jaunu vīnu lej jaunos traukos, tad abi kopā paliek veseli.›”
18Un Viņam ar tiem tā runājot, redzi, viens virsnieks nāca un Viņa priekšā metās zemē un sacīja: “Mana meita nupat nomirusi, bet nāc un liec Savu roku uz viņu, tad tā taps dzīva.”
19Un Jēzus piecēlies gāja tam pakaļ ar Saviem mācekļiem.
20(Un redzi, viena sieva, kas divpadsmit gadus slimojusi ar asiņošanu, nāca no aizmugures un aizskāra Viņa drēbju vīli.
21Jo tā sacīja pati pie sevis: “Kaut vien Viņa drēbes varētu aizskart, tad es paliktu vesela.”
22Tad Jēzus atgriezās un to ieraudzījis sacīja: “‹Ņemies drošu sirdi, Mana meita! Tava ticība tev palīdzējusi.›” Un tā sieva palika vesela tanī pašā stundā.)
23Kad nu Jēzus tā virsnieka namā nāca un redzēja stabulniekus un ļaužu troksni,
24Tad Viņš uz tiem sacīja: “‹Atkāpjaties! Jo meitene nav mirusi, bet guļ.›” Bet tie par Viņu smējās.
25Bet kad ļaužu pulks bija izdzīts, tad Viņš gāja iekšā un to satvēra pie rokas. Tad meitiņa cēlās augšām.
26Un šī slava tapa daudzināta pa visu to zemi.
27Un kad Jēzus no turienes aizgāja, tad divi akli Viņam nāca pakaļ brēkdami un sacīdami: “Tu Dāvida dēls, apžēlojies par mums!”
28Un Viņam namā ieejot aklie piestājās, un Jēzus uz tiem sacīja: “‹Vai jūs ticat, ka Es spēju to darīt?›” Tie uz Viņu sacīja: “Ticam gan, Kungs.”
29Tad Tas aizskāra viņu acis sacīdams: “‹Lai jums notiek pēc jūsu ticības.›”
30Un viņu acis tapa atvērtas. Un Jēzus tiem stipri aizliedza un sacīja: “‹Pielūkojiet, ka neviens to nedabū zināt.›”
31Bet tie aizgājuši Viņu izslavēja pa visu to zemi.
32Kad nu tie bija aizgājuši, redzi, tad pie Viņa atnesa cilvēku, kas bija mēms un velna apsēsts.
33Un kad velns bija izdzīts, tad mēmais runāja. Un ļaudis brīnījās un sacīja: “Tas vēl nekad iekš Israēla nav redzēts.”
34Bet farizeji sacīja: “Viņš izdzen velnus caur velnu virsnieku.”
35Un Jēzus gāja apkārt pa visām pilsētām un miestiem, mācīdams viņu sinagogās un sludinādams Valstības evaņģēliju un dziedinādams ļaudīm visas sērgas un visas vājības.
36Un kad Viņš ļaužu pulkus redzēja, tad Viņam sirds par tiem iežēlojās, jo tie bija izklīduši un pamesti, kā avis, kam nav gana.
37Tad Viņš uz Saviem mācekļiem sacīja: “‹Pļaujama gan daudz, bet maz pļāvēju.›
38‹Tāpēc lūdziet pļaujas Kungu, lai izdzen strādniekus Savā pļaujamā.›”
Turpiniet Mārtiņa evaņģēlijs 10 lietotnē
Bezmaksas lietotne atceras, kur jūs apstājāties, un saglabā jūsu lasīšanas sēriju, tāpēc nākamā nodaļa ir viena pieskāriena attālumā.
