1Šis ir Tā Kunga vārds, kas noticis uz Mihu, to Marešieti, Jotama, Ahaza, Hizkijas, Jūda ķēniņu, dienās, ko viņš redzējis par Samariju un Jeruzālemi.
2Klausāties, tautas visas, ņem vērā, zeme un viss, kas tur iekšā, jo Tas Kungs Dievs pret jums būs liecinieks, Tas Kungs no Sava svētā nama.
3Jo redzi, Tas Kungs iziet no Savas vietas, Viņš nolaižas un stāv uz zemes augstumiem,
4Un kalni apakš Viņa izkūst, un ielejas izšķīst kā vasks ugunī, kā ūdens, kas gāžas uz leju.
5Šo visu Viņš darīs Jēkaba nozieguma dēļ un Israēla bērnu grēku dēļ. Bet kur ir Jēkaba noziegums? Vai ne Samarijā? Un kur ir Jūda elku altāri? Vai ne Jeruzālemē?
6Tāpēc Es Samariju darīšu par akmeņu kopu laukā, par vīna dārzu, un Es viņas akmeņus nogāzīšu ielejā un atklāšu viņas pamatus.
7Un visi viņas dievekļi taps sadauzīti, un visas viņas mauku dāvanas taps sadedzinātas ar uguni, un visus viņas elkadievus Es darīšu par tuksnesi; jo tie ir sakrāti no mauku algas, un paliks atkal par mauku algu.
8Par to man jābēdājas un jāraud, es iešu aplaupīts un kails, es sākšu kaukt kā šakāļi un gaust kā jauni strausi.
9Jo viņas mocības ir nāvīgas, jo tās ir nākušas līdz Jūdam, un stiepjas līdz manu ļaužu vārtiem, līdz Jeruzālemei.
10Nesludinājiet to Gatā, neraudiet tik gauži, vārtaties pīšļos pīšļu namā,
11Aizej Šafīras iedzīvotāja, bezkaunīgi atsegta! Caānanas iedzīvotāja neiziet; žēlošana BetHezelē nestājās;
12Jo Marotas iedzīvotāja noskumst par to (zudušo) labumu, ka ļaunums no Tā Kunga ir nācis līdz Jeruzālemes vārtiem.
13Jūdz zirgus ratos, Lakisas iedzīvotāja; še ir grēku iesākums Ciānas meitai, ka iekš tevis Israēla noziegumi ir atrasti.
14Tādēļ sūti dāvanas uz Gatas Marešeti. Aksibas nami Israēla ķēniņiem paliks par meliem.
15Es tev vēl reiz atvedīšu mantinieku, Marešas iedzīvotāja; uz Adulamu aizies Israēla gods.
16Nodzeni sev galvu pliku savu mīļo bērnu dēļ, dari savu kailo galvu platu kā ērglim, tāpēc ka tie no tevis ir aizvesti.
