1Un Tas Kungs runāja uz Mozu sacīdams:
2Izsūti vīrus, kas izlūko Kanaāna zemi, ko Es Israēla bērniem dodu; no ikvienas cilts tev būs sūtīt vienu vīru, kas visi ir virsnieki viņu starpā.
3Tad Mozus tos izsūtīja no Pārana tuksneša pēc Tā Kunga vārda; visi vīri bija Israēla bērnu virsnieki.
4Un šie ir viņu vārdi: no Rūbena cilts Šamuūs, Zakura dēls,
5No Simeona cilts Sāfats, Horija dēls,
6No Jūda cilts Kālebs, Jefunna dēls,
7No Īsašara cilts Igals, Jāzepa dēls,
8No Efraīma cilts Hošejs, Nuna dēls,
9No Benjamina cilts Paltus, Rapus dēls,
10No Zebulona cilts Gadiēls, Sodija dēls,
11No Jāzepa cilts, (tas ir) no Manasus cilts Gadus, Susus dēls,
12No Dana cilts Amiēls, Ģemalus dēls,
13No Ašera cilts Seturs, Mihaēla dēls,
14No Naftalis cilts Nahbijs, Vafsus dēls,
15No Gada cilts Geuēls, Mahija dēls.
16Šie ir vīru vārdi, ko Mozus sūtīja, zemi izlūkot. Un Mozus nosauca Hošeju, Nuna dēlu, (par) Jozua.
17Un Mozus tos sūtīja, Kanaāna zemi izlūkot, un tiem sacīja: ceļaties šeit no dienvidu puses un ejat augšām uz tiem kalniem.
18Un apraugāt to zemi, kāda tā ir, un tos ļaudis, kas tur dzīvo, vai tie ir stipri, vai vāji, vai maz, vai daudz;
19Un kāda tā zeme, kur tie dzīvo, vai tā laba vai nelaba, un kādas pilsētas tur ir, kur tie dzīvo, vai tie dzīvo lēģeros vai stiprās pilīs;
20Un kāda tā zeme, vai tauka, vai liesa, vai koki tur ir, vai ne. Esiet droši un ņemat līdz no zemes augļiem; jo tas notika pašā pirmo vīna ogu laikā.
21Un tie aizgāja un izlūkoja to zemi no Cin tuksneša līdz Rehobai, kur iet uz Hamatu.
22Un tie aizgāja no dienvidu puses un nāca Hebronē, un tur bija Ahimans, Šešajs un Talmaūs, Anaka bērni. Bet Hebrones pilsēta bija celta septiņus gadus priekš Coana Ēģiptes zemē.
23Un tie nāca pie Eskoles upes un nogrieza tur vienu zaru ar vīna ķekaru, to divi nesa uz nesamās kārts, — arī granātābolus un vīģes.
24Šī vieta tapa nosaukta Eskoles upe, pēc tā vīna ķekara, ko Israēla bērni tur bija nogriezuši.
25Un tie griezās atpakaļ no zemes izlūkošanas pēc četrdesmit dienām.
26Un tie gāja un nāca pie Mozus un pie Ārona un pie visas Israēla bērnu draudzes, Pārana tuksnesī uz Kādešu, un atnesa vēsti viņam un visai draudzei un rādīja tās zemes augļus.
27Un tie viņam teica un sacīja: mēs tai zemē esam nākuši, kurp tu mūs esi sūtījis, un patiesi, tur tek piens un medus, un šis ir viņas auglis.
28Bet tik stipri ļaudis tai zemē dzīvo un tās pilsētas ir stipras un ļoti lielas; mēs tur arī Anaka bērnus esam redzējuši.
29Amalekieši dzīvo tai zemē pret dienvidiem, bet Hetieši un Jebusieši un Amorieši dzīvo kalnos, un Kanaānieši dzīvo pie jūras un Jordānes malā.
30Tad Kālebs apklusināja ļaudis Mozus priekšā un sacīja: iedami iesim augšup un mēs to ieņemsim, jo mēs to tiešām uzvarēsim.
31Bet tie vīri, kas viņam bija līdz gājuši, sacīja: mēs nevaram iet pret šiem ļaudīm, jo tie ir stiprāki nekā mēs.
32Tā tie izpauda nelabu slavu no tās zemes, ko tie bija izlūkojuši, pie Israēla bērniem, sacīdami: tā zeme, ko esam pārstaigājuši izlūkot, ir tāda zeme, kas savus iedzīvotājus aprij, un visi ļaudis, ko mēs tur esam redzējuši, ir vīri no liela garuma.
33Mēs tur arī milžu ļaudis esam redzējuši, tos Anaka dēlus no milžu cilts; mēs bijām savās acīs tā kā siseņi, un tādi paši mēs bijām viņu acīs.
