1Un Tas Kungs runāja uz Mozu un sacīja:
2Atrieb Israēla bērnus pie Midiāniešiem; tad tu tapsi piepulcināts pie saviem ļaudīm.
3Tad Mozus runāja uz tiem ļaudīm un sacīja: lai no jums vīri apbruņojās uz karu un lai tie ceļas pret Midiāniešiem, To Kungu atriebt pie Midiāniešiem.
4No visām Israēla ciltīm no cilts pa tūkstoti jums būs sūtīt karā.
5Tā no Israēla tūkstošiem tapa nodoti pa tūkstoti no ikvienas cilts, divpadsmit tūkstoši apbruņoti uz karu.
6Un Mozus tos sūtīja karā, tūkstoti no ikvienas cilts, un Pinehasu, priestera Eleazara dēlu, ar tiem svētiem rīkiem un skanīgām trumetēm viņa rokā.
7Un tie kāvās pret Midiānu, kā Tas Kungs Mozum bija pavēlējis, un nokāva visu, kas bija no vīriešu kārtas.
8Un tie nokāva ar tiem citiem nokautiem Midiāna ķēniņus Evu un Rekemu un Zūru un Huru un Rebu, piecus Midiāna ķēniņus; tā tie arī nokāva Bileāmu, Beora dēlu, ar zobenu.
9Un Israēla bērni aizveda gūstītās Midiāniešu sievas līdz ar viņu bērniem un laupīja visus viņu lopus un visus viņu ganāmos pulkus un visu viņu mantu.
10Un visas viņu pilsētas ar viņu māju vietām un ar visām viņu pilīm tie sadedzināja ar uguni,
11Un ņēma visu laupījumu un visu, ko tie bija sagūstījuši, cilvēkus un lopus,
12Un noveda pie Mozus un priestera Eleazara un pie visas Israēla bērnu draudzes, ko bija gūstījuši, saņēmuši un laupījuši, uz lēģeri Moaba klajumos, kas ir pie Jordānes pret Jēriku.
13Bet Mozus un priesteris Eleazars, un visi draudzes virsnieki viņiem gāja pretī ārā priekš lēģera.
14Un Mozus apskaitās pret tiem kara virsniekiem, tiem virsniekiem pār tūkstošiem un tiem virsniekiem pār simtiem, kas no tās kara kaušanās nāca.
15Un Mozus uz tiem sacīja: kam tad jūs visas sievas esat pametuši dzīvas?
16Redzi, šās bija caur Bileāma padomu vainīgas, ka Israēla bērni apgrēkojās pret To Kungu, Peora dēļ, kādēļ mocība nāca pār Tā Kunga draudzi.
17Nu tad nokaujiet visus, kas ir no vīriešu kārtas starp tiem bērniem, un nokaujiet visas sievas, kas vīru ir atzinušas un pie vīra gulējušas.
18Bet visus bērnus no sieviešu kārtas, un kas nav gulējušas pie vīra, pametat dzīvas.
19Un jūs paliekat ārā lēģera priekšā septiņas dienas, ikviens, kas cilvēku nokāvis, un ikviens, kas nokautu aizskāris. Trešā dienā un septītā dienā jums būs šķīstīties, jums un jūsu gūstītiem.
20Un visas drēbes un visas ādu lietas un visu, kas darīts no kazu vilnas un visus koka rīkus jums būs šķīstīt.
21Un priesteris Eleazars sacīja uz visiem karavīriem, kas karā bija gājuši: šis ir tas bauslības likums, ko Tas Kungs Mozum pavēlējis:
22Zeltu un sudrabu un varu un dzelzi un alvu un svinu,
23Visu, kas panes uguni, to jums būs laist caur uguni, ka top šķīsts, bet turklāt ar slacinājamu ūdeni tam būs tapt šķīstītam; bet viss, kas uguni nepanes, to jums būs laist caur ūdeni.
24Jums arī būs mazgāt savas drēbes septītā dienā, ka topat šķīsti, un tad jums būs nākt lēģerī.
25Un Tas Kungs runāja uz Mozu un sacīja:
26Skaiti, cik tā laupījuma, tos sagūstītos cilvēkus un lopus, tu un priesteris Eleazars un tie draudzes cilšu priekšnieki,
27Un dali to laupījumu uz pusi starp tiem, kas karā gājuši un ir kāvušies, un starp visu draudzi.
28Un ņem vienu daļu priekš Tā Kunga no tiem karavīriem, kas karā izgājuši, no piecsimtiem vienu dvēseli, no cilvēkiem un no vēršiem un no ēzeļiem un no sīkiem lopiem,
29No tās puses, kas ir viņu daļa, tev to būs ņemt un dot priesterim Eleazaram par cilājamu upuri Tam Kungam.
30Bet no tās Israēla bērnu puses tev būs ņemt vienu sagūstītu no piecdesmit, no cilvēkiem, no vēršiem, no ēzeļiem un no sīkiem lopiem un no visiem lopiem, un tos tev būs dot tiem Levītiem, kas Tā Kunga dzīvokli kopj.
31Tad Mozus un priesteris Eleazars darīja, kā Tas Kungs Mozum bija pavēlējis.
32Un tas atlikušais laupījums no tā, ko tie kara ļaudis bija laupījuši, bija sešsimt un septiņdesmit pieci tūkstoši sīku lopu
33Un septiņdesmit divi tūkstoši liellopu
34Un sešdesmit un viens tūkstotis ēzeļu.
35Un cilvēku dvēseles, tās sievietes kas vīru nebija atzinušas, visas tās dvēseles trīsdesmit divi tūkstoši dvēseļu.
36Un tā viena puse, to daļa, kas bija karā gājuši, bija savā pulkā trīssimt trīsdesmit septiņi tūkstoši un piecsimt sīku lopu.
37Un tā daļa priekš Tā Kunga no tiem sīkiem lopiem bija sešsimt septiņdesmit un pieci.
38Un liellopu bija trīsdesmit seši tūkstoši, un viņu daļa priekš Tā Kunga bija septiņdesmit divi.
39Un ēzeļu bija trīsdesmit tūkstoši un piecsimt, un viņu noliktā daļa priekš Tā Kunga bija sešdesmit un viens.
40Un cilvēku dvēseļu bija sešpadsmit tūkstoši, un viņu noliktā daļa priekš Tā Kunga bija trīsdesmit divas dvēseles.
41Un Mozus deva priesterim Eleazaram to daļu par cilājamu upuri Tam Kungam, kā Tas Kungs Mozum bija pavēlējis.
42Un no Israēla bērnu pustiesas, ko Mozus biju ņēmis no tiem karavīriem, —
43Šī draudzes pustiesa bija sīku lopu trīs simt un trīsdesmit septiņi tūkstoši un piecsimt;
44Un liellopu bija trīsdesmit seši tūkstoši;
45Un ēzeļu bija trīsdesmit tūkstoši un piecsimt;
46Un cilvēku dvēseļu bija sešpadsmit tūkstoši. —
47Un Mozus ņēma no Israēla bērnu pustiesas vienu gūstītu no piecdesmit, no cilvēkiem un lopiem, un deva tos tiem Levītiem, kas Tā Kunga dzīvokli kopa, kā Tas Kungs Mozum bija pavēlējis.
48Tad piegāja pie Mozus tie kara pulka virsnieki, tie virsnieki pār tūkstošiem un tie virsnieki pār simtiem,
49Un sacīja uz Mozu: tavi kalpi skaitījuši to karavīru pulku, kas mums bija padoti, un tur neviena no mums netrūkst.
50Tāpēc mēs Tam Kungam esam atnesuši upuri, ikviens, ko viņš ir atradis no zelta rīkiem, no ķēdēm, no roku gredzeniem, no ausu sprādzēm un no dārgām rotām, — savas dvēseles salīdzināt Tā Kunga priekšā.
51Tad Mozus un priesteris Eleazars no tiem saņēma to zeltu, visādus smalkus izstrādājumus.
52Un viss zelts, ko tie Tam Kungam atnesa par cilājamu upuri, bija sešpadsmit tūkstoši septiņsimt un piecdesmit sēķeļi, no tiem virsniekiem pār tūkstošiem un no tiem virsniekiem pār simtiem.
53Jo tie karavīri bija laupījuši ikviens priekš sevis paša.
54Tad Mozus un priesteris Eleazars saņēma to zeltu no tiem virsniekiem pār tūkstošiem un pār simtiem un to atnesa saiešanas teltī, par piemiņu Israēla bērniem Tā Kunga priekšā.
