Dievs pavēl Izraēlas tautai izdzīt Kanaānas zemes iedzīvotājus un sadalīt zemi starp ciltīm.
1Šie ir Israēla bērnu ceļa gājumi, kā viņi no Ēģiptes zemes ir izgājuši pēc saviem pulkiem caur Mozu un Āronu.
2Un Mozus uz Tā Kunga vārdu aprakstīja viņu iziešanu pēc viņu ceļa gājumiem, un šie ir viņu ceļa gājumi, viņiem izejot.
3Tie izgāja no Raamzes pirmā mēnesī piecpadsmitā dienā; pirmā mēnesī, otrā Pashā svētku dienā Israēla bērni izgāja caur augstu roku priekš visu ēģiptiešu acīm.
4Un ēģiptieši apraka visus pirmdzimtos, ko Tas Kungs viņu starpā bija sitis; Tas Kungs arī viņu dievus bija sodījis.
5Un Israēla bērni izgāja no Raamzes un apmetās Sukotā.
6Un izgāja no Sukota un apmetās Etamā, kas ir tuksneša galā.
7Un tie izgāja no Etama un griezās uz Pi Hahirota ieleju, kas ir pret Baāl Cefonu un apmetās pret Migdolu.
8Un izgāja no PiHahirotas un gāja vidū caur jūru uz tuksnesi un staigāja treju dienu gājumus Etama tuksnesī un apmetās Mārā.
9Un izgāja no Māras un nāca uz Elimu, un Elimā bija divpadsmit avoti un septiņdesmit palma koki, un tie tur apmetās.
36Un izgāja no Ecion-Gaberas un apmetās Cin tuksnesī, tas ir Kādešā.
37Un izgāja no Kādešas un apmetās pie Hora kalna, Edoma zemes malā.
38Tad Ārons, tas priesteris, gāja uz Hora kalnu pēc Tā Kunga vārda un tur nomira četrdesmitā gadā pēc tam, kad Israēla bērni bija izgājuši no Ēģiptes zemes, piektā mēnesī, pirmā mēneša dienā.
39Bet Ārons bija simts divdesmit un trīs gadus vecs, kad viņš nomira uz Hora kalna.
40Tad tas Kanaānietis, ķēniņš Arads, kas dienvidu pusē dzīvoja Kanaāna zemē, dzirdēja Israēla bērnus nākam.
46Un izgāja no Dibon-Gadas un apmetās Almon-Diblataīmā.
47Un izgāja no Almon-Diblataīmas un apmetās Abarim kalnos pret Nebo.
48Un izgāja no Abarim-kalniem un apmetās Moaba klajumos pie Jordānes pret Jēriku.
49Un apmetās pie Jordānes no Bet-Ješimotam līdz Abel-Sitimai Moaba klajumos.
50Un Tas Kungs runāja uz Mozu Moaba klajumos pie Jordānes pret Jēriku, sacīdams:
51Runā uz Israēla bērniem un saki tiem: kad jūs iesiet pāri pār Jordāni uz Kanaāna zemi,
52Tad jums būs izdzīt savā priekšā visus zemes iedzīvotājus un izdeldēt visus viņu elku tēlus un izdeldēt visas viņu lietās bildes un nopostīt visus viņu elku kalnus.
53Un jums to zemi būs ieņemt un tanī dzīvot, jo Es jums to zemi esmu devis iemantot.
54Un jums to zemi būs dalīt caur meslošanu pēc savām ciltīm; tai, kam daudz ļaužu, lai dod lielāku daļu, un tai, kam maz ļaužu, mazāku daļu, — kā ikvienai meslošana izkrīt, to lai tā dabū, — jums to zemi būs dalīt pēc savām tēvu ciltīm.
55Bet ja jūs tos zemes iedzīvotājus neizdzīsiet savā priekšā, tad notiks, kurus jūs no tiem atlicināsiet, tie jums taps par ērkšķiem jūsu acīs un par dzeloni jūsu sānos, un jūs spaidīs tai zemē, kur jūs dzīvojat.
56Un notiks, kā Es viņiem domāju darīt, tā Es jums darīšu.
