1Un Tas Kungs runāja uz Mozu Moaba klajumos pie Jordānes pret Jēriku un sacīja:
2Pavēli Israēla bērniem, lai tie no savas iemantojamās daļas dod pilsētas Levītiem, kur dzīvot, un lai tie dod Levītiem arī apgabalus ārā ap viņu pilsētām.
3Un tās pilsētas tiem būs, lai tie tur dzīvo, bet tie apgabali lai ir priekš viņu lieliem un sīkiem lopiem un priekš visiem viņu ganāmiem pulkiem.
4Un tie pilsētu apgabali, ko jūs Levītiem dosiet, lai ir no pilsētas mūriem uz āru tūkstošas olektis uz visām pusēm.
5Un jums būs mērot pilsētas āra pusē pret rītiem divtūkstoš olektis un pret dienas vidu divtūkstoš olektis un pret vakariem divtūkstoš olektis un pret ziemeļiem divtūkstoš olektis, ka pilsēta ir vidū; šie būs viņiem tie pilsētu apgabali.
6Un to pilsētu starpā, ko jūs dosiet Levītiem, lai ir sešas glābšanās pilsētas, kas jums jādod, ka tas nokāvējs uz turieni bēg, un pie tām klāt viņiem būs dot vēl četrdesmit divas pilsētas.
7Visas pilsētas, ko jūs dosiet Levītiem, lai ir četrdesmit astoņas pilsētas līdz ar viņu apgabaliem.
8Un no tām pilsētām, ko jūs dosiet no Israēla bērnu daļas, jums būs ņemt daudz no tiem, kam ir daudz, un maz no tiem, kam ir maz; ikvienam no savām pilsētām būs dot Levītiem pēc savas daļas, ko tas mantojis.
9Un Tas Kungs runāja uz Mozu un sacīja:
10Runā uz Israēla bērniem un saki tiem: kad jūs iesiet pāri pār Jordāni uz Kanaāna zemi,
11Tad jums būs iecelt pilsētas, kas jums lai ir par glābšanās pilsētām, ka uz turieni tas nokāvējs var bēgt, kas kādu cilvēku netīši nokāvis.
12Un šīs pilsētas lai jums ir par glābšanu no atriebēja, ka tam nokāvējam nav jāmirst, tiekams viņš nav stāvējis draudzes priekšā iztiesāšanas dēļ.
13Un tās pilsētas, ko jūs dosiet, lai jums ir sešas glābšanās pilsētas.
14Trīs no šīm pilsētām noliekat viņpus Jordānes un trīs no tām pilsētām noliekat Kanaāna zemē, — glābšanās pilsētas lai tās ir.
15Šīs pilsētas lai Israēla bērniem ir par glābšanu, arī svešiniekam un piedzīvotājam jūsu starpā, ka uz turieni var bēgt ikviens, kas kādu cilvēku netīši nokāvis.
16Bet ja viņš to ar dzelzs ieroci sitis, ka mirst, tas ir slepkava, šim slepkavam būs tapt nokautam.
17Vai ja viņš to sit ar akmeni rokā, ar ko var nokaut, tā ka mirst, tas ir slepkava, tam būs tapt nokautam.
18Vai ja viņš to sit ar koka gabalu, ar ko var nokaut, tā ka mirst, tas ir slepkava, tam būs tapt nokautam.
19Asiņu atriebējs lai nonāvē to slepkavu; kad tas viņu sastop, lai viņu nokauj.
20Un ja viņš nīdēdams to grūdis, vai tīši uz to ko sviedis, ka tas mirst,
21Vai ja viņš nīdēdams to sitis ar savu roku, ka tas mirst, tad tam būs tapt nokautam; jo viņš ir slepkava; asiņu atriebējs lai to nokauj, kad viņu sastop.
22Bet ja viņš netīši bez ienaida grūdis, vai no nejauši kādu rīku uz to sviedis;
23Vai akmenim, caur ko tas var mirt, netīši tam licis uzkrist, tā ka tas mirst, un nav bijis viņa ienaidnieks, nedz meklējis viņa nelaimi,
24Tad lai draudze tiesā starp nokāvēju un asiņu atriebēju pēc šiem likumiem.
25Un draudzei nokāvēju būs izglābt no asiņu atriebēja rokas, un draudzei būs to novest viņa glābšanās pilsētā, kurp viņš bija bēdzis, un tur tam būs palikt, kamēr augstais priesteris miris, kas ir svaidīts ar svēto eļļu.
26Bet ja nokāvējs iziedams izies no savas glābšanās pilsētas robežām, kurp bija nobēdzis.
27Un asiņu atriebējs ārpus viņa glābšanās pilsētas robežām to atradīs un nokaus, tad tas nav noziedzīgs pie viņa asinīm.
28Jo tam bija jāpaliek savā glābšanās pilsētā, kamēr augstais priesteris nomirs; bet pēc tā augstā priestera miršanas nokāvējs lai griežas atpakaļ uz savu zemes daļu.
29Un tas lai jums ir par tiesas likumu pie jūsu pēcnākamiem visās jūsu māju vietās.
30Ja kas kādu cilvēku nosit, tad uz liecinieku vārdu slepkavam būs tapt nokautam, bet vienam lieciniekam vien nebūs liecību dot pret kādu cilvēku, ka tam būtu jāmirst.
31Tev arī nebūs ņemt atpirkšanas maksu par slepkavu, kas nāvi pelnījis, jo tam būs tapt nokautam.
32Jums arī nebūs ņemt atpirkšanas maksu par to, kas savā glābšanās pilsētā ir nobēdzis, ka tas atkal nāktu dzīvot savā zemes daļā, pirms augstais priesteris miris.
33Un jums nebūs sagānīt to zemi, kur jūs esat; jo tās tādas asinis sagāna to zemi, un to zemi nevar salīdzināt to asiņu dēļ, kas tur izlietas, kā vien caur tā asinīm, kas tās izlējis.
34Tad nu nesagāniet to zemi, kur jūs dzīvojat, un kur Mans dzīvoklis, jo Es esmu Tas Kungs, kas dzīvo Israēla bērnu vidū.
