1Un Tas Kungs runāja uz Mozu Sinaī tuksnesī otrā gadā pēc viņu iziešanas no Ēģiptes zemes, pirmā mēnesī, sacīdams:
2Lai nu Israēla bērni tur Pashā svētkus savā noliktā laikā.
3Četrpadsmitā dienā šinī mēnesī ap vakara laiku jums tos būs turēt savā noliktā laikā, — pēc visiem viņu likumiem un pēc visām viņu tiesām jums tos būs turēt.
4Tad Mozus runāja uz Israēla bērniem, lai tie turētu Pashā svētkus.
5Un tie turēja Pashā svētkus, pirmā mēneša četrpadsmitā dienā ap vakara laiku, Sinaī tuksnesī; kā Tas Kungs Mozum bija pavēlējis, tā Israēla bērni darīja.
6Un bija vīri, kas pie miroņa bija palikuši nešķīsti, tā ka tie tai dienā Pashā svētkus nevarēja turēt, tādēļ tie piegāja pie Mozus un pie Ārona tai pašā dienā,
7Un tie vīri uz viņu sacīja: mēs pie miroņa esam palikuši nešķīsti, kāpēc mums to būs pieciest, ka mēs Tā Kunga upuri savā noliktā laikā nevaram upurēt kopā ar Israēla bērniem?
8Un Mozus uz tiem sacīja: pagaidiet, lai es dzirdu, ko Tas Kungs jums pavēlēs.
9Tad Tas Kungs runāja uz Mozu un sacīja:
10Runā uz Israēla bērniem un saki: kad kāds no jums vai no jūsu pēcnākamiem pie miroņa ir palicis nešķīsts, vai kāds ir tālā ceļā, tad viņam tomēr Tam Kungam būs turēt Pashā svētkus.
11Otrā mēnesī, četrpadsmitā dienā ap vakara laiku viņiem tos būs turēt, ar neraudzētu maizi un ar rūgtām zālēm tiem to būs ēst.
12Tiem no tā nekā nebūs atlicināt līdz rītam, nedz tam kādu kaulu salauzt; pēc visiem Pashā svētku likumiem viņiem tos būs turēt.
13Bet kas ir šķīsts un nav uz ceļa un atraujas no Pashā svētku turēšanas, tā dvēsele lai top izdeldēta no saviem ļaudīm, tāpēc ka viņš Tā Kunga upuri savā noliktā laikā nav upurējis; tāds cilvēks lai nes savu grēku.
14Un ja pie jums kāds svešinieks piemājo un Tam Kungam Pashā svētkus tur, tad lai tos tur pēc Pashā svētku likumiem un pēc viņu tiesām; vienāds likums lai jums ir, tāds svešiniekam kā zemes iedzīvotājam.
15Un dienā, kad dzīvoklis tapa uzcelts, padebesis apklāja liecības telts dzīvokli, un vakarā pār dzīvokli bija uguns spožums līdz rītam.
16Tā notikās bez mitēšanās; padebesis to apklāja un nakts laikā bija uguns spožums.
17Un kad padebesis pacēlās no telts, tad arī Israēla bērni pēc tam cēlās, un vietā, kur padebesis palika, tur Israēla bērni apmetās.
18Pēc Tā Kunga vārda Israēla bērni cēlās, un pēc Tā Kunga vārda Israēla bērni apmetās; visu laiku, kamēr padebesis uz dzīvokļa palika, tie palika uz vietas.
19Un kad padebesis daudz dienas uz dzīvokļa palika, tad Israēla bērni ņēma vērā Tā Kunga pavēli un necēlās.
20Un kad padebesis maz dienu palika uz dzīvokļa, — tad pēc Tā Kunga vārda tie palika uz vietas un pēc Tā Kunga vārda tie cēlās.
21Bet kad padebesis no vakara līdz rītam stāvēja un rītā pacēlās, tad viņi cēlās; vai bija diena, vai nakts, kad padebesis pacēlās, tad arī viņi cēlās.
22Bet ja tas padebesis divas dienas, vai vienu mēnesi vai ilgāki uz tā dzīvokļa stāvēja un uz tā palika, tad Israēla bērni palika uz vietas un necēlās, un kad tas cēlās, tad arī viņi cēlās.
23Pēc Tā Kunga vārda tie apmetās un pēc Tā Kunga vārda tie cēlās; tie ņēma vērā Tā Kunga pavēles, kā Tas Kungs caur Mozu bija pavēlējis.
