1Vīns ir zobgalis, stiprs dzēriens trakgalvis; kas no tā straipalē, nav gudrs.
2Ķēniņa draudi ir kā jauna lauvas rūkšana; kas viņu apkaitina, tas grēko pret savu dzīvību.
3Vīram gods, būt tālu no bāršanās; bet kas vien ģeķis, iemaisās.
4Aukstuma dēļ sliņķis near; pļaujamā laikā viņš meklēs augļus, bet nekā!
5Vīra padoms sirdī ir dziļš ūdens, bet gudrs vīrs to izsmeļ.
6Ir daudz, kas katrs savu labu sirdi teic; bet uzticamu vīru, kas to atradīs?
7Taisnais staigā savā skaidrībā; svētīgi būs viņa bērni pēc viņa!
8Ķēniņš, uz soģa krēsla sēžot, izdeldē visu ļaunu ar savām acīm.
9Kas var sacīt: Es esmu šķīsts savā sirdī, es esmu tīrs no grēkiem?
10Divējāds svars un divējāds mērs, šie abi Tam Kungam ir negantība.
11Jau pie bērna darbošanās var nomanīt, vai viņa vīra darbi būs skaidri un taisni.
12Ausi dzirdošu un aci redzošu, abas darījis Tas Kungs.
13Nemīlē miegu, ka nepalieci par nabagu; atdari savas acis, tad būsi maizes paēdis.
14“Slikts, slikts!” saka pircējs; bet aizgājis, tad lielās.
15Ja arī zelta un pērļu ir daudz, tomēr tas skaistākais glītums ir gudras lūpas.
16“Atņem viņam drēbi, jo tas priekš sveša galvojis, un tā nezināmā parādnieka vietā ķīlā tu to!”
17Zagta maize dažam salda, bet pēcgalā viņa mute būs pilna akmeņu.
18Ar padomu ved nodomus galā, un karu tu vedi ar gudriem padomiem.
19Tenkotājs apkārt lienot izpauž, kas slēpjams; bet tu netinies ar to, kas savu muti nevalda.
20Kas tēvu un māti lād, tā spīdeklis izdzisīs visu dziļākā tumsībā,
21Mantība, ko no pirmā gala iegūst, beidzamā galā nebūs svētīga.
22Nesaki: Es atriebšu ļaunu! Gaidi uz To Kungu, un viņš tevi izpestīs.
23Divējāds svars Tam Kungam negantība, un viltīgs svara kauss nav labs.
24No Tā Kunga ir cilvēka soļi; kā gan cilvēks izprastu savu ceļu!
25Svētas lietas aplam solīt un pēc apdomāt, būs cilvēkam par valgu.
26Gudrs ķēniņš izdeldē bezdievīgos un ved skrituli pār tiem.
27Dieva gaišums ir cilvēka dvēsele, kas pārzina visu sirds dziļumu.
28Žēlastība un ticība pasargā ķēniņu, un caur žēlastību stāv stiprs viņa goda krēsls.
29Jaunekļu krāšņums ir viņu spēks, un sirmi mati veco goda kronis.
30Zilu un jēlu sapērt, tā nelieti noberž tīru un ar sitieniem līdz kauliem.
