Atklāsmes 20:13
“Un jūra deva mirušos, kas iekš tās bija, un nāve un elle deva mirušos, kas iekš tām bija, un ikviens tapa tiesāts pēc saviem darbiem.”
Konteksts: Atklāsmes 20
11Un es redzēju lielu baltu godības krēslu un To, kas uz tā sēdēja, no Viņa vaiga zeme un debess bēga, un vieta tiem netapa atrasta.
12Un es redzēju mirušos, mazos un lielos stāvam Dieva priekšā, un grāmatas tapa atvērtas; un cita grāmata tapa atvērta, kas ir dzīvības grāmata. Un mirušie tapa tiesāti pēc rakstiem grāmatās, pēc viņu darbiem.
13Un jūra deva mirušos, kas iekš tās bija, un nāve un elle deva mirušos, kas iekš tām bija, un ikviens tapa tiesāts pēc saviem darbiem.
14Un nāve un elle tapa iemestas uguns zaņķī: šī ir otrā nāve.
15Un ja kas netapa atrasts dzīvības grāmatā rakstīts, tas tapa iemests uguns zaņķī.
Par Atklāsmes 20: Tūkstoti gadi un Sātana sakāve
Šajā nodaļā aprakstīti tūkstoš gadu, kurā Velns ir savaldīts un svētie valda kopā ar Kristu. Nodaļā arī aprakstīta Velna sakāve un beigu tiesa. Nodaļa uzsver Kristus valdīšanas noteiktību un galējo uzvaru pār ļaunumu.
Komentārs
Atklāsmes 20. nodaļa ir būtiska nodaļa Atklāsmes grāmatā, jo tā nosaka pasaules beigas, kā mēs to pazīstam. Šajā nodaļā Jānis apraksta redzējumu par eņģeli, kas nāk no debesīm, rokā turēdams lielu ķēdi. Šis eņģelis saista čūsku, Sātanu, un met to bezdibenis par tūkstoš gadu. Šajā laikā Sātanam nav iespējas maldināt tautas, un Dieva svētie valda kopā ar Kristu.
Pēc tūkstoš gadiem Sātanam tiek atlaists no bedres un viņam tiek atļauts atkal maldināt tautas. Tomēr šoreiz viņa pūliņi ir veltīgi, jo tautas tiek ātri sakautas debesu armiju. Pēc tam Sātans tiek mests liesmas un sēras ezerā, kur viņš tiks mocīts mūžīgi.