Atklāsmes 20:8
“Un izies vilt tautas, kas tajos četros zemes stūros, to Gogu un Magogu, tos sapulcināt karā; šo pulks ir kā jūras smiltis.”
Konteksts: Atklāsmes 20
6Svētīgs un svēts, kam ir daļa pie pirmās augšāmcelšanās! Par šiem otrai nāvei varas nav, bet tie būs Dieva un Kristus priesteri un valdīs līdz ar Viņu tūkstoš gadus.
7Un kad tūkstoš gadi būs pabeigti, tad sātans no sava cietuma taps atraisīts,
8Un izies vilt tautas, kas tajos četros zemes stūros, to Gogu un Magogu, tos sapulcināt karā; šo pulks ir kā jūras smiltis.
9Un tie nāca uz zemes klajumu un visapkārt apstāja svēto lēģeri un mīļo pilsētu, un uguns krita no Dieva no debess un tos aprija.
10Un velns, kas tos pievīla, tapa iemests uguns un sēra zaņķī, kur zvērs ir un viltīgais pravietis, un tie taps mocīti dienām naktīm mūžīgi mūžam.
Par Atklāsmes 20: Tūkstoti gadi un Sātana sakāve
Šajā nodaļā aprakstīti tūkstoš gadu, kurā Velns ir savaldīts un svētie valda kopā ar Kristu. Nodaļā arī aprakstīta Velna sakāve un beigu tiesa. Nodaļa uzsver Kristus valdīšanas noteiktību un galējo uzvaru pār ļaunumu.
Komentārs
Atklāsmes 20. nodaļa ir būtiska nodaļa Atklāsmes grāmatā, jo tā nosaka pasaules beigas, kā mēs to pazīstam. Šajā nodaļā Jānis apraksta redzējumu par eņģeli, kas nāk no debesīm, rokā turēdams lielu ķēdi. Šis eņģelis saista čūsku, Sātanu, un met to bezdibenis par tūkstoš gadu. Šajā laikā Sātanam nav iespējas maldināt tautas, un Dieva svētie valda kopā ar Kristu.
Pēc tūkstoš gadiem Sātanam tiek atlaists no bedres un viņam tiek atļauts atkal maldināt tautas. Tomēr šoreiz viņa pūliņi ir veltīgi, jo tautas tiek ātri sakautas debesu armiju. Pēc tam Sātans tiek mests liesmas un sēras ezerā, kur viņš tiks mocīts mūžīgi.