1Tad nu es saku: vai Dievs Savus ļaudis ir atmetis? Nemaz ne! Jo es arīdzan esmu Israēlietis, no Ābrahāma dzimuma, no Benjamina cilts.
2Dievs nav atmetis Savu tautu, ko Viņš papriekš ir izredzējis. Jeb vai jūs nezināt, ko raksts saka par Eliju, kā tas pie Dieva sūdz pret Israēli sacīdams:
3“Kungs, tie Tavus praviešus ir nokāvuši un Tavus altārus apgāzuši, un es viens esmu atlicis, un tie meklē manu dzīvību.”
4Bet ko Dievs tam atbildēdams saka? “Es Sev esmu atlicinājis septiņtūkstošus vīrus, kas ceļus nav locījuši Baāla priekšā.”
5Tad nu arīdzan tāpat šinī laikā viens atlikums pēc žēlīgas izredzēšanas ir atlicis.
6Bet ja tas ir caur žēlastību, tad tas vairs nav darbu nopelns; citādi žēlastība nav vairs žēlastība. Bet ja tas ir no darbiem, tad tā nav žēlastība; citādi nopelns nav vairs nopelns.
7Ko tad nu? Ko Israēls meklē, to viņš nav dabūjis; izredzētie gan to ir dabūjuši, bet citi ir apcietinājušies,
8Itin kā ir rakstīts: Dievs tiem ir devis grūta miega garu, acis, ka tie neredz, un ausis, ka tie nedzird, līdz šai dienai.
9Un Dāvids saka: lai viņu galds viņiem paliek par valgu, par slazdu un par piedauzīšanu un par atmaksu!
10Viņu acis lai top aptumšotas, ka neredz, un loki viņu muguru vienmēr!
11Tad nu es saku: vai viņi tāpēc piedauzījušies, lai kristu? Nebūt ne! Bet caur viņu kritumu pagāniem pestīšana notikusi, viņiem par paskubināšanu, šiem dzīties pakaļ.
12Bet, ja viņu kritums pasaulei ir bagātība un viņu trūkums pagāniem bagātība, cik vairāk viņu pilnums?
13Jo es uz jums pagāniem runāju: pagānu apustulis būdams, es savu amatu gribu godāt,
14Vai es jel tos, kas ir mana miesa, varētu paskubināt un kādus no tiem izglābt.
15Jo ja viņu atmešana ir pasaules salīdzināšana, kas tad būs viņu pieņemšana, ja ne dzīvība no miroņiem?
16Un ja pirmaji ir svēti, tad arī mīkla, un ja sakne svēta, tad arī zari.
17Ja nu kādi no zariem ir nolauzti, un tu, meža eļļas koks būdams, tiem esi uzpotēts un pie eļļas koka saknes un taukuma daļu esi dabūjis,
18Tad nelielies pret zariem; bet ja tu pret tiem lielīsies, tad zini: tu nenesi sakni, bet sakne nes tevi.
19Tu nu sacīsi: zari ir nolauzti ka es taptu iepotēts.
20Gan labi; tie ir nolauzti neticības dēļ, un tu stāvi caur ticību: nelielies, bet bīsties!
21Jo ja Dievs īstos zarus nav saudzējis, tad Viņš tevi gan arī nesaudzēs!
22Tad redzi nu Dieva laipnību un bardzību! Bardzību pie tiem, kas ir krituši, bet laipnību pie tevis, ja tu iekš laipnības paliksi; citādi tu arīdzan tapsi izcirsts.
23Un viņi, ja tie neticībā nepaliks, arī taps iepotēti. Jo Dievs ir spēcīgs, viņus atkal iepotēt.
24Jo ja tu no eļļas koka, kas pēc savas dabas mežā audzis, esi izcirsts un pret savu dabu esi iepotēts labā eļļas kokā, cik vairāk tie, kas jau pēc savas dabas tādi, savā paša eļļas kokā taps iepotēti!
25Jo es negribu, brāļi, jums slēpt šo noslēpumu, (lai jūs neliekaties paši gudri esoši), ka Israēlim pa daļai apcietināšana ir notikusi, tiekams pagānu pilnums būs iegājis,
26Un tā viss Israēls taps izglābts, itin kā ir rakstīts: Pestītājs nāks no Ciānas un nogriezīs bezdievīgo būšanu no Jēkaba.
27Un šī ir Mana derība ar tiem, kad Es viņu grēkus atņemšu.
28Tad pēc evaņģēlija tie gan ir ienaidnieki jūsu dēļ; bet pēc izredzēšanas tie ir mīļi to tēvu dēļ.
29Jo Dievam nav žēl Savu žēlastības dāvanu un Savas aicināšanas.
30Jo itin kā jūs arīdzan citkārt Dievam bijāt neklausīgi, bet tagad caur viņu neklausīšanu esat apžēloti,
31Tāpat arī šie tagad bijuši neklausīgi, lai caur to apžēlošanu, kas jums ir notikusi, arī viņi top apžēloti.
32Jo Dievs visus ir saslēdzis nepaklausībā, ka lai Viņš par visiem apžēlotos.
33Ak Dieva bagātības un gudrības un atzīšanas dziļums! Cik neizmanāmas ir Viņa tiesas un neizdibinājami Viņa ceļi!
34Jo kas ir atzinis Tā Kunga prātu? Jeb kas ir bijis Viņam padoma devējs?
35Jeb kas Viņam papriekš devis, ka tam taptu atmaksāts?
36Jo no Viņa un caur Viņu un uz Viņu ir visas lietas. Viņam lai ir gods mūžīgi! Āmen.
