Pāvils māca par nenosodīšanas svarīgumu un par mieru dzīvošanas nozīmi vienam ar otru.
1Pieņemiet to, kas ir vājš ticībā, viņa prātu nesajaukdami.
2Jo cits tic, ka visu var ēst, bet kas ir vājš, tas ēd dārza augļus.
3Kas ēd, tas lai nenicina to, kas neēd; un kas neēd, tas lai netiesā to, kas ēd; jo Dievs viņu ir pieņēmis.
4Kas tu tāds esi, ka tu cita kalpu tiesā? Viņš stāv, vai krīt savam paša Kungam; bet viņš taps pacelts, jo Dievs ir spēcīgs, viņu pacelt.
5Dažs cienī vienu dienu vairāk nekā otru, bet dažs visas dienas cienī vienādi; ikviens par to lai pats savā prātā piepilda parliecibā.
6Kas kādu dienu cienī, tas to cienī Tam Kungam; un kas dienu necienī, tas to necienī Tam Kungam. Kas ēd, tas ēd Tam Kungam, jo viņš pateicās Dievam; un kas neēd, tas neēd Tam Kungam, un pateicās Dievam.
7Jo neviens mūsu starpā nedzīvo sev pašam, un neviens nemirst sev pašam.
8Jo kad dzīvojam, tad dzīvojam Tam Kungam; kad mirstam, tad mirstam Tam Kungam. Tāpēc vai dzīvojam, vai mirstam, mēs piederam Tam Kungam.
9Jo tādēļ Kristus arī miris un augšāmcēlies un atkal dzīvs tapis, ka Tas būtu Kungs pār mirušiem un dzīviem.
10Bet tu, ko tu tiesā savu brāli? Jeb arī tu, ko tu nicini savu brāli? Jo mums visiem būs jāstājas priekš Kristus
11Jo ir rakstīts: “Es dzīvoju, saka Tas Kungs, Manā priekšā visi ceļi locīsies, un ikviena mēle teiks Dievu.”
12Tad nu ikviens no mums pats par sevi dos atbildēšanu Dievam.
13Tāpēc lai mēs cits citu vairs netiesājam, bet tiesājiet jo vairāk to, ka neviens savam brālim neliek piedauzīties, nedz tam dod apgrēcību.
14Es zinu un atzīstu tiešām iekš Tā Kunga Jēzus, ka neviena lieta no sevis nav nešķīsta; bet tam vien, kas to par nešķīstu tura, tam tā ir nešķīsta.
15Bet ja tavs brālis ēdiena dēļ noskumst, tad tu vairs nestaigā pēc mīlestības. Nesamaitā ar savu ēdienu to, par ko Kristus ir miris.
