Romiešiem 9:2
“Ka man ir lielas skumjas un nemitīgas sāpes manā sirdī.”
Konteksts: Romiešiem 9
1Es patiesību saku iekš Kristus, es nemeloju, jo mana sirdsapziņa man liecību dod iekš Svēta Gara,
2Ka man ir lielas skumjas un nemitīgas sāpes manā sirdī.
3Jo es būtu vēlējies pats būt nolādēts no Kristus par maniem brāļiem, kas ir mani radi pēc miesas;
4Tie ir Israēlieši, tiem pieder bērnība, un godība, un derības, un bauslība, un Dieva kalpošana, un apsolīšanas.
Par Romiešiem 9: Dieva suverenitāte un izraudzīšanās
Pāvils māca, ka Dieva izvēle par dažiem cilvēkiem glābšanai ir pamatota viņa paša mērķiem un žēlastībai.
Komentārs
Romiešiem 9. nodaļa ir spēcīga nodaļa, kas runā par Dieva augstvaru un Viņa glābšanas plānu. Pāvils sāk ar dziļu sēru izpausmi par savām ebreju brālēm, kuri nav akceptējuši Jēzu kā Mesiju. Viņš atzīst, ka Dievs ir izvēlējies glābt dažus un citus ne, un tas ir sastāvdaļa no Viņa dievišķā plāna. Pāvils pēc tam turpina skaidrot, ka Dieva izvēle balstās uz Viņa žēlastību un žēlastību, nevis uz izraudzīto nopelniem. Viņš arī izskaidro, ka Dieva izvēle nav pamatota uz izraudzīto darbiem, bet gan uz Viņa paša mērķi un gribu.
Pauls turpina skaidrot, ka Dieva izvēle attiecībā uz Israēlu nebija pamatota uz jebkādiem ebreju nopelniem, bet gan uz Viņa paša mērķi un gribu. Viņš izskaidro, ka Dieva izvēle attiecībā uz Israēlu nebija pamatota uz jebkādiem ebreju darbiem, bet gan uz Viņa paša mērķi un gribu. Viņš arī izskaidro, ka Dieva izvēle attiecībā uz Israēlu nebija pamatota uz jebkādiem ebreju nopelniem, bet gan uz Viņa paša mērķi un gribu.