Kas bija Izraēla?

Jēkabs gatavojas tikties ar savu brāli Ēzau un cīnās ar Dievu.

Jēkabs un Ēsa ir izlīgušies, un Jēkabs pārcēlās ar savu ģimeni uz Betēlu.

Šajā nodaļā tiek stāstīta par Dinah, Jēkaba meitas, izvarošanas notikumu un viņas brāļu atriebību.

Dievs saka Jēkabam pārvākties uz Betēlu un atbrīvoties no svešzemnieku dieviem. Jēkabs pārsauj vietu par Betēlu un uzcel...

Šajā nodaļā ir uzskaitīti Ēzava (t.s. Edomas) pēcnācēji.

Jāzeps, viens no Jēkaba dēliem, tiek labvēlīgi skatīts savas tēva acīs, un viņa brāļi kļūst parī kaitinoši. Viņi pārdod ...

Jāzepa brāļi dodas uz Ēģipti, lai iegādātos pārtiku badā esot, taču viņi nesaprot, ka tas ir Jāzeps, un viņš viņus pārba...

Brāļi atgriežas uz Ēģipti ar Benjamiņu, Jāzepa brāli, un Jāzeps atklāj sevi viņiem.

Jāzeps piedod savas brāļus un saka viņiem aizvest savu tēvu Jēkabu un viņu ģimenes uz Ēģipti.

Jēkabs ar savu ģimeni pārceļas uz Ēģipti un apmetas Gosenas zemē.

Jāzeps nodrošina pārtiku savai ģimenei un eģiptiešiem bada laikā.

Jēkabs svētī Jāzeps divus dēlus, Efrāmu un Manasiju.

Jēkabs svētī savus divpadsmit dēlus, katram sniedzot pravietojumu par viņu pēcnācējiem.

Jēkabs mirst un tiek aprakts Maqpelejas alā. Jāzepa brāļi baidās, ka tagad, kad Jēkabs ir miris, viņš meklēs atriebību, ...

Izraēlieši ir verdzībā Ēģiptē, un Dievs izvēlas Mozu, lai vadītu viņus no Ēģiptes uz ApSolīto Zemi. Moze sākumā ir šaubī...

Mozes nogalina Ēģiptiešu un bēg uz Midianu, kur apprecas ar Ciporu un dzemdē dēlu.

Dievs runā ar Mozu no degošā krūma un saka viņam atgriezties uz Ēģipti un vadīt israēliešus no verdzības. Dievs dod Moze...

Mozes atgriežas uz Ēģipti un veic zīmes, ko Dievs viņam devis, bet faraons joprojām noraida izraēliešu aiziešanu.

Faraons palielina izraēliešu darba slodzi, bet Moše un Ārons turpina izdarīt spiedienu uz viņu, lai atlaistu viņus.

Dzirdams: Dievs atgādina Mozus par savu soli Abraāmam, Izaakam un Jēkabam, apstiprinot, ka Viņš atsvabos Israēlas no ver...

Dievs nosūta raķes uz Ēģipti, bet faraons joprojām atsakās ļaut izraēliešiem aiziet.

Plēgas pret lauksaimniecības dzīvniekiem, vārām un lietumem nāk pār Ēģipti, taču faraons joprojām atsakās ļaut izraēlieš...

Desmitās nodaļas kopsavilkums: Ēģiptē nāk zirnekļu un tumsas mājiens, bet faraons joprojām liegties izlaist Israēlas tau...

Pēdējā nelaime, pirmdzimušo nāve, padara faraonu beidzot atļaut izraēliešiem aiziet.

Dievs ievies Passover.

Dievs pavēl, ka israēliešiem jāatdala visas pirmdzimtās vīriešu dzīvnieku mazulītes Viņam.

Faraons nožēlo, ka ļāva izraēliešiem aiziet un viņus vajā ar savu armiju. Izraēlieši ir ielenkti Piejūras jūrā, bet Diev...

Mozes un izraēlieši dzied dziesmu, lai slavētu Dievu par izglābšanu no eģiptiešiem.

Dievs piedāvā manu un putnu mielot Israeliešiem ēdienam tuksnesī.

Izraēlieši sūdzas par ūdens trūkumu un Dievs nodrošina ūdeni no klints.

Mozes tēvs piegāja pamācīt viņam iecelt vadītājus, lai palīdzētu viņam valdīt izraēliešus.

Dievs liek izraēliešiem sagatavoties viņa ierašanai uz Sinajas kalnu un dod norādījumus par tabernakula celtniecību, kas...

Dievs dod Izraēlas tautai Desmit Bausmes, kas ietver aizrādījumus pret dievību, slepkavību, zādzību un viltus liecību, k...

Mozes, Ārons un septiņdesmit Israēlas vecākie ceļas kalnā, lai pielūgtu Dievam un viņu redzētu.

Dievs dod norādījumus par Patvēruma skapja, Presences maizes galdiņa un Lampas uzstādīšanu.

Norādījumi par bronzas altāra un priekšpagalma ap tabernakulu izgatavošanu.

Norādījumi par priesteru apģērbiem un priesteru svaidīšanu.

Norādījumi par priesteru un altāra attiecināšanu.

Instrukcijas par smaržu altāra un svētīšanas eļļas izgatavošanu, kā arī pielūgšanas naudas lietojumu.

Norādījumi par sestdienas svētību un amatniekiem, kas veidos Tabernakula un tā mēbeļu darbus.

Izraēlieši izgatavo zelta teļu, kamēr Mozus ir kalnā saņemot bauslības. Mozus salauž tabulas un lūdz Dievu piedot Izraēl...

Mozes runā ar Dievu sejā pret seju, un Dievs viņam saka, ka Viņa klātbūtne nenotiks līdzi izraēliešiem.

Mozes saņem jaunu tablešu komplektu un Dievs atkārto Desmit baušļus.

Izraēlieši nes materiālus, lai izgatavotu telti un tās mēbeles.

Izraēlieti celt tabernākulu un tā mēbeles saskaņā ar Dieva norādījumiem.

Summējums: Tiek izgatavotas priesteru drēbes un svētīšanas eļļa.

Tabernākls tiek uzstādīts un Derības lāde ievietota iekšā. Aizkars tiek pakārts, un tika izvietota galds ar klātiņu maiz...

Dievs stāsta Mozesam, kā israēliešiem jānāk klajā ar upuriem Viņam, tai skaitā dedzināmais upuris, labības upuris un mie...

Dievs dod norādījumus par grēka un vainas upuru sagatavošanu.

Dievs dod norādījumus par miera upuri, tostarp kā priesteriem jāsagatavo un jāuznāk šo upuri, un kā ļaudis jāēd šī upura...

Dievs parādās izraēliešiem, un Ārons kā priesteris piedāvā pirmos upurus.

Dievs aizliedz Ārona dēliem Nadabam un Abihuvam piedāvāt "svešu uguni" un viņi tiek iznīcināti ar uguni kā sodu.

Dievs dod izraēliešiem likumus par tīriem un netīriem dzīvniekiem, un māca viņiem, kā atšķirt atšķirību.

Dievs sniedz likumus par attīrīšanos pēc dzemdībām.

Dievs dod likumus, kā rīkoties ar ķermeņa izdalījumiem, ieskaitot menstruāciju un ejakulāciju.

Dievs dod norādījumus par Izglābšanas dienu, dienu, kad israēliešiem jāgavas un jānāca upuri, lai lūgtos piedošanu par v...

Dievs dod likumus par lopu pareizu nokaušanu un patēriņu.

Dievs dod likumus par seksuālo uzvedību, iekļaujot aizliegumus pret īssavienībām, laulības šķiršanu un homoseksualitāti.

Dievs dod likumus dažādai morālai un ētiskai uzvedībai, ieskaitot baušļus mīlēt savu tuvāko, svētdienas ievērošanu un at...

Dievs sniedz likumus par dažādām sodiem, tostarp par zaimošanu, upurēšanu citiem dieviem un burvību.

Dievs dod likumus priesteriem, ietverot vadlīnijas par viņu fizisko izskatu, uzvedību un laulību.

Dievs dod likumus pienācīgai upuru piedāvāšanai un priesteriem, kas tās piedāvā.

Dievs dod norādījumus par gadskārtējiem svētkiem un noteiktajiem laikiem.

Dievs sniedz norādījumus par lukturīti, klātbūtnes maizei un smaržas altāram.

Dievs sniedz norādījumus par sestajām un piektajām jubileju gadiem, ietverot parādu atbrīvošanu un īpašuma atdošanu.

Dievs sola svētības paklausībai un lāstus nepaklausībai.

Dievs dod likumus attiecībā uz mantas atsvaidzināšanu un izpirkšanu, ieskaitot mājas un laukus.

Vienības tika veikts Israēliešu nobeigumi un cilšu organizācija tika izklāstīta.

Izraēlieši tiek organizēti četrās nometnēs, katrā ciltī ir noteikta konkrēta pozīcija apkārt Tabernakulam.

Otrā recenzija tiek veikta Levītu cilts locekļiem, un viņu pienākumi kalpojot Tabernakulam ir izklāstīti.

Kohātu, Merāri un Gēronas cilts pienākumi, trīs Leviju sadalījumi, ir aprakstīti.

Izsniegto norādījumu par to, kā rīkoties ar tiem, kuri ir tikuši ceremoniāli nenotīrīti.

Dievs ievieš Nazirītes likumu, kas nosaka konkrētus noteikumus tiem, kuri sola nošķirties Dievam.

Vadoņi cēla upurus, lai veltītu Tabernākulu.

Dievs dod norādījumus par lampas uzturēšanu un aprūpi.

Dievs pavēl Izraēlas tautai svētīt Pashas svinības, pat ja tie ir dievkapaļi.

Dievs pavēl izraēliešiem izgatavot divus sudraba bazūšus ziņu paziņošanai un sapulces saucienu.

Izraēlieši sūdzas par pārtiku, un Dievs sūta viņiem putnus un nelaime.

Mozes nosūta divpadsmit izlūku, lai izpētītu Kanaānas zemi, un tie atgriežas ar sajauktu ziņojumu.

Izraēlieši iebilda pret Dieva pavēli ienākt Kanaānas zemē un kā sodu vēlēsies garā ceļošanu tuksnesī četrdesmit gadus.

Dievs pavēl Izraēlas ļaudīm piedāvāt īpašus upurus nejaušu grēku labošanai.

Kora, Datāns un Abirāms sacelta sacelšanās pret Māzi un Āronu, bet Dievs iznīcina viņus un viņu piekritējus.

Dievs pavēl, lai Ārona zizlis tiktu paturēts kā atgādinājums par viņa izvēlēto amatu kā augstākais priesteris.

Dievs pavēl, ka priesteriem, Ārona pēctečiem, ir jāuzņemas atbildība par svētnīcas kopšanu un priesterības kalpošanu.

Dievs pavēl Izraēlas tautai attīrīties ar sarkanā liellopa pelniem.

Izraēliešiem tiek piemērota soda par ticības trūkumu Dievam, un tā rezultātā Maizei liek nelaipt iekšā apsolītajā zemē.

Izraēlieši uzvar ķēniša Sihona un ķēniša Oga, bet viņi arī sūdzas un tiek sodīti ar dedzīgiem čūskām.

Balaams tiek pieņemts aizslēgt Israēlītes, bet viņš tos svētī vietā.

Balaama pravietojumi par lielā līdera, Mesijas nākšanu.

Balaama pēdējā pravietojumu un viņa aiziešana.

Izraēlas ciltis nododas elku kultam un nesmēlējas ar moābietēm, kā soda izplatās uz viņiem.

Otrreiz tiek veikts skaitījums ar Izraēlas tautu un zeme tiek sadalīta starp ciltīm.

Zelopohehad meitas tuvojas Mozam, lūdzot savu tēva mantojumu, jo viņam nav dēlu. Dievs pavēl, lai mantotu viņas.

Dievs pavēl Izraēlas tautai katru dienu, nedēļu un gadu nodot dedzināšanas upurus, grauda upurus un miera upurus.

Dievs pavēl Izraēlas tautai piedāvāt īpašas dedzināšanas un miera upurus noteiktos svētku dienās.

Dievs pavēl, ka cilvēka zvērests jāizpilda, bet arī pavēl, ka vecākiem vai vīram ir tiesības atcelt solījumu, ko sieviet...

Dievs pavēl iznīcināt midjānu tautu un Mozus ir dusmīgs uz virsniekiem par sieviešu atstāšanu dzīvot.

Ciešie vārpi un Gads lūdz Mozum atļauju apmetties zemē austrumos no Jordānas upes.

Dievs pavēl Izraēlas tautai izdzīt Kanaānas zemes iedzīvotājus un sadalīt zemi starp ciltīm.

Dievs pavēl izraēliešiem iecelt Jozu par Mozus pēcteci un Sadalīt Kanaānas zemi starp ciltīm.

Dievs pavēl Izraēlas tautai izveidot patvēruma pilsētas, kur noziegumu nenoziedojušie var meklēt patvērumu.

Dievs pavēl, lai Zelofehada meitu mantojums paliek viņu pašu ciltī, lai nekas no katra ciltss piešķirtās zemes netiek pā...

Mozes atgādina izraēliešiem par viņu ceļu no Ēģiptes robežas līdz Apsolītajai zemei un par nepaklausību, kas likusi viņi...

Mozes atgādina israēliešiem par to ceļojumu cauri tuksnesim un viņu uzvaru pār ķēnišu Sihonu un ķēnišu Ogu.

Mozes atgādina izraēliešiem par viņu ceļojumu uz Bašānu un uzvaru pār ķēnišu Ogu.

Mozes atgādina Israēlas tautai par Dieva likumiem, kādus Viņš tiem devis, un pavēl tiem tos paklausīt.

Možejs atgādina izraēliešiem par Desmit Bauslībām un citiem likumiem, ko Dievs ir devis viņiem.

Mozes pavēl Izraēlas tautai mīlēt Dievu ar visu savu sirdi, dvēseli un spēku.

Mozes atgādina Izraēlas tautai par viņu nepaklausību un sacelšanos, kā arī par Dieva pacietību pret tiem.

Mozejs pavēl Izraēlas tautai ievērot Dieva baušļus un apgraizīt savas sirdis.

Mozes pavēl Izraēlas tautai mīlēt Dievu un turēties pie Viņa baušļiem.

Mozus brīdina israēliešus nepaklausīt viltus dieviem un praviešiem.

Mozes pavēl Izraēlas ļaudīm iecelt ķēni, un nosaka, ka ķēnim jāpilda Dieva likumi.

Mozes pavēl Izraēlas tautai būt uzmanīgai un izvairīties no tautu grēkiem, kuras viņi tiks dzīvojuši.

Mozes pavēl Izraēlas tautai iecelt patvēruma pilsētas, kur varētu meklēt patvērumu tie, kuri ienaidīgi nogalinājuši kādu...

Mozes pavēlē izraēliešiem, kā vadīt karadarbību.

Mozejs pavēl Izraēlas tautai dažādos juridiskos jautājumos, ieskaitot mantojuma tiesības, pirmdzimtā tiesības un sodus p...

Mozejs pavēl Izraēlas tautai attiecībā uz dažādiem morāles un etikas jautājumiem, tostarp seksuālo attiecību, dzīvnieku ...

Mozes pavēl Izraēla tautai dažādus likumus par svešo cilvēku izturēšanos, verdzības atbrīvošanu un nabadzīgo tiesību aiz...

Mozejs izsniedz pavēli Israēlas tautai par likumiem attiecībā uz laulībām, šķiršanos un atkārtotu apprecēšanos.

Mozejs izdod pavēles Israēlas tautai par tiesisku attiecību noteikumiem, sodu par viltotu liecību un nabadzīgo tiesību a...

Mozes pavēl Izraēlas tautai nest pirmās augļus no saviem laukiem un ganāmpulkiem uz svētnīcu un izteikt noteiktu paziņoj...

Mozes liek izraēliešiem iestādīt lielas akmeņu plāksnes un noplākāt tās ar putu, iegravējot uz tām visus šī likuma vārdu...

Mozes atgādina Israēlas tautai par derību, ko Dievs ar viņiem noslēdzis Horebā un brīdina, lai viņi nenoslēdz derību ar ...

Mozes paziņo izraēliešiem, ka drīz viņš nomirs un ka Jozua aizstās viņu kā viņu vadonis.

Mozes recitē dziesmu, kas atgādina Izraēlas tautai par Dieva uzticību un brīdina par nepaklausības sekām.

Mozes svētī Israēlas ciltis, izteikdams īpašu svētījumu katram no tiem.

Mozes nomirst un tiek apglabāts Dieva noteiktā nezināmā vietā.

Dievs stāsta Jozuam būt stipram un drosmīgam un ieņemt Ap solīto zemi.

Jošua sūta divus izlūkus uz Jeriho, un tie satiek sievieti vārdā Raaba, kura palīdz viņiem izbēgt.

Izraēlieši pārkāpj Jordānas upi un priesteri, nesot Derības lādes, stāv upes vidū, apturējot tās plūsmu.

Jozua uzstāda pieminekli no 12 akmeņiem, lai pieminētu Jordānas upes šķērsošanu.

Jozua apgraizīja izraēliešu vīriešus kā zīmi par viņu atjaunoto saistību ar Dievu.

Jozua iekaro Jeriho pilsētu.

Jozuas armija piedzīvo neveiksmi Ai kaujā Akanas nepaklausības dēļ.

Jozua ieņem pilsētu Ai un pakās tās karali uz koka.

Jošua noslēdz līgumu ar Gibeoniešiem, kaimiņu tautu, bet tie viņu apmāna.

Jozua sakauj piecas amoru ķēnišu koalīcijas un viņu armijas.

Jošua iekaro ziemeļu daļu Kānaāna un sadala zemi starp izraēliešu ciltīm.

Jozua uzskaita zemē uzvarētos ķēnišus, ko uzveikuši izraēlieši.

Jozua sadala atlikušo Kanaānas zemi starp Izraēlas ciltīm.

Jozua izdala Kanaānas zemi ar likšņa palīdzību Jūdas un Šimona ciltīm.

Jozua sadala Kanaānas zemi ar losīšanu ciltīm Manase un Benjamina.

Jozua izdala Kanaānas zemi pēc veiksmīga ceļa vēl palikušajām ciltīm.

Jožua ar losēm piešķir Kanaānas zemi Simeona ciltijai.

Jozua atvēl pilsētas patvēruma vietām tiem, kuri nejauši ir nokāvuši kādu.

Jozua izlozē veidā izdalīja Kanaānas zemi levītiem un izvēlēja pilsētas, kurās viņi varētu dzīvot.

Jozua atgādina Izraēlas tautai būt paklausīgai Dieva baušļiem un atgādina Rubena, Gada un Austrummanaše cilšu vienošanos...

Jozua atgādina izraēliešiem turpināt paklausīt Dieva baušļiem un nelīgoties ar zemes iedzīvotājiem.

Jozua saka visus israelītes Ķīmijā un atgādina viņiem par Dieva uzticību un aicina viņus izvēlēties kalpot Dievam. Jozua...

Izraēlieši sāk pielūgt citas dievības, un kā rezultātā Dievs ļauj viņiem tikt apspiestiem no saviem ienaidniekiem.

Izraēlieši turpina pielūgt citus dievus, un kā rezultātā Dievs pacel tiesnesi, lai atbrīvotu viņus no to apspiedējiem.

Dievs ļauj noteiktām tautām palikt Apsolītajā zemē kā pārbaudi Izraēlas tautai.

Debora, pravietei, vada Izraēlu uz uzvaru pret kanaanieniem.

Debora un Baraks dzied dziesmu par uzvaru un slavē Dievu.

Izraēliešus apspiež Midjanieši, un Dievs pacēla Cideonu, lai viņus izglābtu.

Ģideons uzvar Midjāniešus ar mazu armiju.

Gideons un viņa vīrieši sagūstā un nogalina midjanu ķēniņus.

Abimelech, viens no Gideona dēliem, kļūst par ķēnišu un nogalina savus brāļus, lai nostiprinātu varu.

Izraēļi atkal pielūdz citus dievus un tiek vajāti no saviem ienaidniekiem.

Jefte, tiesnesis, izglābj Izraēlu no Ammoniešiem.

Izraēliešiem atkal tiek uznīcināta mati un Dievs cēlās Samsonu, lai viņus atpestītu.

Samsons dzimst un tiek veltīts Dievam kā Nazirejs.

Samsons apprecas philisteņu sievieti un sāk tiesāt Izraēlu.

Simsons uzvar filistiņus ar spēku, ko viņam deva Dievs.

Samsons iemīlas Delilā, kura viņu nodod, un viņš zaudē savu spēku.

Izraēlieši atkal pielūdz citus dievus un tiek varmācīti ar savu ienaidnieku.

Cilts Dāna, meklējot zemi, ieņem pilsētu Laish un pārdēvē to par Danu.

Leivīta konkubīnu izvaro un nogalina, kasvedis pie pilsoņu kara starp Israēlas ciltīm.

Izraēlieši apvienojas, lai sodītu Benjamina cilti par noziegumu, bet beigās nokauj visus vīriešus, sievietes un bērnus n...

Izraēļi nožēlo savus darbus un strādā, lai atjaunotu Benjamīna cilti, atļaujot pārējiem benjamīniešu vīriešiem apprecēti...

Summary: Elimelech un viņa divi dēli nomirst, bet viņa dēlu sievas Orpah un Ruth izlemj palikt ar Naomiju un atgriezties...

Boaz, bagāts Elimeleha radinieks, pievērš uzmanību Rutai un izrāda viņai laipnību.

Gudrie vīri apmeklē Jēzu, bet ķēnišs Herods pavēl nogalināt visus zēnus līdz 2 gadu vecumam Bētlemē.

Jēzus veic daudzas brīnumdarbības, ieskaitot lepras slimnieka dziedināšanu un vētras nomierināšanu.

Jēzus piedod ļaundaru grēkus un izārstē paralizētu vīru.

Jēzus sūta divpadsmit apustuļus, lai izplatītu Viņa vēsti un veiktu brīnumus.

Jēzus māca par tīrību, tradīcijām un Dieva būtību.

Jēzus māca par laulību un šķiršanos.

Jēzus tiek krustā nokārts un apglabāts, un trešajā dienā Viņš augšāmcēlies no mirušajiem.

Jēzus māca par lielāko baušļu un augšāmcelšanos.

Jēzus tiek krustā un aprakts, un trešajā dienā Viņš cēlies no mirušajiem.

Lūkas saraksta priekšskatā, kurā viņš skaidro, ka viņa evaņģēlijs balstās uz to, kas bija liecinātāji un kalpi Vārdam.

Ježus dzimšanas vēsts tiek paziņota Marijai un Jāzepam, un Viņš piedzimst Betlēmē.

Jēzus tiek kārdināts ar Sātanu un sāk savu darbību Galilejā.

Jēzus atdzīvina mirušo vīru un piedod grēciniecei.

Jēzus svin Pēdējo vakariņu ar saviem mācekļiem, Viņš tiek nodevēts no Jūdas, aizturēts un aizvests tiesā. Viņš tiek zemo...

Jēzus parādās Savam mācekļiem un māca viņiem par rakstiem, kas attiecas uz Viņu pašu. Viņš tiem uztic uzdevumu izplatīt ...

Johns raksta ievadu sava evaņģēlija formā, aprakstot Jēzu kā Dieva Vārdu, kurš bija ar Dievu un bija pats Dievs no sākum...

Jēzus runā ar Nikodēmu, reliģisko vadītāju, par piedzimšanu no jauna.

Jēzus ienāk Jeruzalemē kā ķēnišķis un māca par savu nāvi un augšāmcelšanos.

Svētais Gars nolaižas uz apustuļiem Svētdienā un viņi sāk sludināt un veikt brīnumus Jeruzālemē.

Pēteris aicina lielu pūli un daudzi tiek glābti un kristīti.

Pēteris un Jānis dziedina cilvēku pie templis vārtiem, un viņi tiek arestēti un likti tiesā.

Apostoli atkal tiek apcietināti, taču eņģelis viņus atbrīvo no cietuma un viņi turpina sludināt.

Ananias un Safīra melo apustuļiem un kā rezultātā mir.

Stīvens sniedz spēcīgu runu priekš padomes, un viņu nomāc ar akmeņiem līdz nāvei.

Pāvils tiek aizturēts un nodots tiesāšanai Jeruzalemē, bet viņam izdodas bēgt uz Tarsu.

Korneļijs, romiešu simbols, kļūst par pirmo katoļu kristiešanu.

Pāvils un Barnabass tiek izraudzīti misijas darbam un sāk savu pirmo ceļojumu.

Pāvils tiek aizturēts Jeruzalemē un pavests Romas varas iestādēm.

Pāvils ierodas Romā un tiek atļauts dzīvot apcietinājumā mājas apstākļos.

Pāvils māca, ka Dieva izvēle par dažiem cilvēkiem glābšanai ir pamatota viņa paša mērķiem un žēlastībai.

Pāvils māca, ka ticība Jēzum ir nepieciešama pestīšanai un cilvēki var izpaust Jēzu par Kungu ar savu muti.

Pāvels māca, ka Izraēlas daļas noraidīšana nenozīmē, ka Dievs viņus ir pilnībā noraidījis, un ka dievību glābšanas plānā...

Pāvils māca par idoltērijas briesmām un kā no tām bēgt ir svarīgi.

Pāvils māca par Jaunās Derības kalpošanu un pārveidošanos, kas notiek caur ticību Jēzum.

Pāvils aizstāv sevi pret viltus apustuļiem un izskaidro ciešanas, ko viņš ir panesis evaņģēlija labā dēļ.

Neauglā sieviete vārdā Hanna lūdz Dievam dēlu un velta viņu Dieva kalpošanai, kad viņš piedzimst. Viņa dzemdē Samuēlu un...

Hanna dzied pateicības dziesmu par Dieva svētību dēlam, paziņojot, ka Dievs pacel pazemīgos un nomet lepnos.

Samuēls tiek aicināts būt pravietim no Dieva, kamēr viņš kalpo šausminniecībā. Sākumā viņš pārkāpj Dieva balsi par pries...

Izraēlieši tiek sakauti kaujā pret filistiešiem, un Patvēruma lādē tiek sagrābts. Tas izraisa baušļu un nožēlas periodu ...

Filisteji pārdzīvo dažādas nokausēšanas un nelaimīgas likteņa pavērsienus, kad tie ieņem Kovčegu, tāpēc viņi to atdod Is...

Lapas atdod Izraēlas tautai un tiek veikts upuris pateicībai.

Samuels vedina Izraēlas tautu uz uzvaru un labklājību. Viņš tiesā tautu taisnīgi un kalpo kā starpnieks starp Dievu un t...

Izraēlas tauta pieprasa karali, lai gan Dievs bijis viņu karalis caur tiesnešiem un praviešiem. Samuēls brīdina viņus pa...

Saūls tiek izvēlēts par pirmo Izraēlas ķēni (karaļu), un viņš tiek svētīts ar Nātele.

Saula valdīšanas kā karaliene sākas un viņš piedzīvo militārās uzvaras un tautas apstiprinājumu.

Saul nepaklausa Dieva pavēles, kas noved pie viņa noraidīšanas kā ķēniņa. Samuēls svētī Dāvidu par nākamo ķēniņu.

Dāvids tiek svētīts par nākamo ķēnišu Izraēlas valstībā ar Samuelu.

Saule sāk justies skaudīgs pret Dāvida militārajiem uzvarām un popularitāti, kas noved pie konflikta starp abiem.

Dāvids un Jonāts, Saula dēls, veido tuvu draudzību, neskatoties uz Saula centieniem nodarīt kaitējumu Dāvidam.

Saul nepaklausa Dieva baušļi un jau otro reizi tiek atstumts kā ķēniņš.

Dāvids otro reizi tiek nolekts par nākamo ķēnišu Īzraēlē no Samuēla.

Dāvids uzvar milzīgo filistiešu karavīru Goljatu, sevi iecēlot par lielisku militāru vadītāju.

Dāvids turpina panākumus kā militārais vadītājs, bet Saulīša skaudība pastiprinās.

Saul mēģina nogalināt Dāvidu, kurš bēg un kļūst par meklētāju.

Dāvids un Jātanāns atjauno savu draudzību un noslēdz savstarpēju derību.

Dāvids izglābj Kēilu pilsētu no Filistiešu iebrukuma.

Saurs un Dāvids satiekas Adulamas alā, bet Dāvids izglābj Sauļa dzīvību.

Samuēls nomirst un Dāvids skumj par viņa zaudējumu.

Dāvids atkal sastop Saulu un vēlreiz izglābj viņa dzīvību.

Dāvids apvienojas ar filistiešiem, bet viņam sastopas ar aizdomām no viņu vadītājiem.

Saul konsultējas ar vidieti, lai runātu ar mirušo Samuelu, kurš pravieto Saula gaidāmo sakāvi un nāvi.

Filisteji noraida Dāvidu kā sabiedroto un nosūta viņu atpakaļ uz izraēliešiem.

Dāvids vadīja savus vīrus veiksmīgā kaujā pret amalekītiem, atbrīvojot viņu ģimenes un mantas.

Saule un Jonašins miruši kaujā pret filistejiem. Dāvids sēro par viņu zaudējumu un dzied piemiņas dziesmu par viņiem.

Dāvids ir apsliecināts par ķēnišu virs visiem Israēlas ciltīm, nostiprinot savu varu pār ciltīm.

Dāvids uzvaro Saula ģimenes paliekas un nostiprina savu valdīšanu pār visu Izraēlu.

Absalom, Dāvida dēls, sāk sacelšanos pret savu tēvu un iegūst atbalstītājus.

Is-boseta, Saula dēls un Dāvida varmākslinieks, tiek nogalināts, nostiprinot Dāvida valdīšanu.

Dāvids iekaro Jeruzalemi un padara to par savu galvaspilsētu.

Sandē Davidam noliec teltī Jēzus Sandēku.

Dievs veido savienību ar Dāvidu, apsolot viņam noturīgu dinastiju caur viņa pēctečiem.

Dāvids turpina paplašināt savu valsti ar militāro ieņemšanu.

Dāvids uzvar Ammonas un Sīrijas armijas.

Dāvids nodarbojas ar nešķīstību ar Batņebu un rīkojas, lai viņas vīru Uriju nogalinātu, kas noved pie traģēdijas viņa mā...

Nātāns pravietis nosoda Dāvidu par viņa grēku un izsaka spriedumu par viņu.

Absaloms vadīta pilna mēroga sacelšanās pret Dāvidu beidzas ar viņa sakāvi un nāvi.

Neraugoties uz savu dusmām pret Absalomas uzvedību, Dāvids izrāda žēlastību pret savu maiņas prātīgo dēlu.

Absalons pieslēdzas pret Davīdu, plānojot pārņemt varu.

Šimeja lād Davīdu bēgšanā no Abšaloma sacelšanās.

Hūšais palīdz Dāvidam bēgt no Absaloma un sniedz viņam padomu.

Absaloms kritušo kaujā pret Dāvida spēkiem, izraisot Dāvida lielu bērienu.

Dāvids atgriežas uz Jeruzalemi un izlīdzinās ar saviem paklausīgajiem.

Šebā vada sacelšanos pret Dāvidu, bet galu galā tiek sakauts.

Dāvids veic pasākumus, lai samaksātu par Saula pārkāpumu Gibeonītu līgumā.

Dāvids izsaka savus pēdējos vārdus, apliecinot pārliecību par Dieva valdību un aicinot nākamās paaudzes uzticēties Viņam...

Dāvids liek Salamonom, savam dēlam, būt uzticīgam Dievam, kad viņš kļūst par ķēnišu.

Dāvids pārdomā par savu dzīvi un veic pēdējos sakarus pirms savas nāves.

Salomons tiks izcilīgs ar savu gudrību un veidos veiksmīgu un mierīgu valstību.

Solomons izveido gudru un efektīvu administratīvo sistēmu, kas nodrošina labumu Izraēlai.

Salomons celt kristīgo templi Dievam, pili sev un daudzus citus ēku.

Ir detaļās aprakstīta templja celtniecība Jeruzalemē.

Sandēļa lūga tiek ienests templī un tiek veltīts lielā ceremonijā.

Lai gan sākotnēji viņam gāja labi, Salamons kļūst neticīgs Dievam un viņa valstība sāk lejupslīdi.

Karaliene no Šebas apmeklē Saulu un ir iepriecināta par viņa gudrību un bagātību.

Salomons kļūst arvien dievbijīgāks, kas noved pie valstiskas sadalīšanās pēc viņa nāves.

Rehoboam, Salamona dēls, noraida vecāko vadītāju padomu un vietā pieprasa cilvēkiem, kas noved pie sadalījuma valstībā.

Ahija pravietis pravieto Jeroboama sievai par valstijas nākotni.

Abijāms kļūst par Jūdas ķēni un turpina viņa tēva grēkus.

Baasa kļūst par Izraēlas ķēniņu un turpina Jeroboama grēkus.

Elija tiek uzturēts Dieva vadībā badā un veic brīnumus, ieskaitot zēna atdzišanu no mirušajiem.

Elīja iznāk uz priekšu ar Ahabu un Baala praviešiem dramatiskā konfrontācijā kalnā Karmēlā.

Elija bēg no Izebēlas pēc tam, kad viņa apdraud viņa dzīvību.

Ahab turpina savu dievu pielūgšanu un uzsāk karu pret Ben-hadādu, Sīrijas karali.

Ahab grib Nabota vīna dārzu, un Jezebela sakārto, lai viņš tiktu viltīgi apsūdzēts un nogalināts.

Ahab un Jehošafāts, Jūdas ķēnijs, apvieno spēkus pret Sīriju, bet Ahabu nokauj kaujā.

Jehosafāts kļūst par Jūdas ķēni un seko Dievam, kas noved pie miera un labklājības laikiem.

Elīja tiek aizvests debesīs vētrā, atstājot Eliju turpināt viņa darbu kā pravieti.

Moāba sacelšas pret Izraēlu, un Izraēlas ķēniņš Joahrams lūdz palīdzību no Jūdas ķēniņa Jehošafata.

Naamāns, Siriās armijas virsseržanta, izārstē no raupjuma Elišas un kļūst par ticīgo Kungā.

Elisa padara nabas galvu, kas bija iekritusi ūdenī, peld neparasti, pierādot savu varu pār dabu.

Kungs pacēla apraksti uz Samāriju caur Elišas pravietojumu, nodrošinot lielu bagātību pilsētai.

Jehoram kļūst par Īzraēlas ķēniša, vadot tautu uz elkošanu, galu galā ciesa sāpīgu nāvi.

Jehu tiek svētīts par ķēnišu Israēlē ar vienu no pravieša Elišas dēliem.

Jēhus veic vardarbīgu izdzišanu Āhaba mājai, iznīcinot visus dinastijas paliekas..

Jehoahaz kļūst par Izraēlas ķēnišu un vada tautu pielūgsmībā, galu galā mirstot sāpīgā nāvē.

Amacija kļūst par Jūdas ķēnišu un veic reformas, uzvar Edomietus kaujā.

Azārija, zināms arī kā Uzija, kļūst par Jūdas ķēniņu, veic reformas, bet arī iepriecinās no leprās.

Hoshea kļūst par Izraēlas ķēnišu un ievilina tautu pielūgšanās dievotnes, galu galā izraisot Samarias kritienu pret asīr...

Izraēlas tauta tiek izsūtīta uz Asīriju kā sods par savu dievu pielūgšanu un nepaklausību.

Hekija kļūst par Jūdas valdnieku un veic reformas, ieskaitot elku noņemšanu un templi stiprināšanu.

Sennacherib, Asīrijas ķēniņš, iebrūk Jūdā, bet galu galā tiek sakauts.

Manasejs kļūst par Jūdas ķēniņu un vada tautu uz lielām ļaunprātībām, tostarp nīdēšanu un bērnu upurēšanu.

Josija kļūst par Jūdas ķēniņu un veic plašas reformas, noņemot zuduļošanu un veicot templi labiekārtošanu.

Grāmata par likumiem tiek atklāta, veicot templi remontus, kas noved pie tālākām reformām un ticības atdzimšanas.

Nebukadnesārs, Babīlonijas karalis, iekaro Jūdu un izsūta daudzus pilsoņus uz Babiloniju.

Ģenealoģija par Adama pēcnācējiem caur Jēkabu, iekļaujot Izraēla ciltis.

Katra no divpadsmit Israēlas ciltīm cilts pasaule, detaļas par ģimenes cilnēm un iedzīvotāju skaitu.

Ģenealoģija katram no divpadsmit Izraēlas ciltīm, kurā ir detalizētas ģimenes locekļu līnijas un iedzīvotāju skaita dati...

Ķēniņu 1. grāmatas 5. nodaļas kopsavilkums: Izraēla divpadsmit ciltu ciltspuišu dzimtas locekļu genealoģija un to iedzīv...

Genealoģija katras no divpadsmit Israēlas ciltīm, kur norādītas ģimenes cilmes un iedzīvotāju skaiti.

Ģenealoģija par katru no divpadsmit Israēlas ciltīm, kur norādītas ģimenes izcelsmes un iedzīvotāju skaita dati.

Ģenealoģija par katru no divpadsmit Israēlas ciltīm, kur tās ģints koku un iedzīvotāju skaitļiem ir aprakstīti.

Stāsts par Saula sakāvi ar filistiešiem un viņa nāvi.

Dāvids kļūst par ķēnišu pār visu Izraēlu, nodibinot savu valdīšanu Jeruzalemē.

Karavīri pievienojas Dāvidam.

Dāvids nodibina Jeruzalēmi Jātniecības skārnīcu, atvedot Derības lāpu uz Jeruzalemi un padarot to par dievkalpojuma cent...

Dāvida uzvaras pār filistiešiem un citām kaimiņvalstīm.

Dāvida uzvaras pār filistiešiem un citām kaimiņvalstīm.

Dāvida uzvaras pār filistiešiem un citām kaimiņu nācijām.

Davida valdīšana, iekļaujot viņa administrāciju un būvniecības projektus, kā arī viņa dēla Salamona valdīšana.

Dāvida pārvaldība, ieskaitot viņa administrāciju un būvniecības projektus, un viņa dēla Salamona pārvaldība.

Dāvida valdīšana, iekļaujot viņa administrāciju un būvniecības projektus, kā arī viņa dēla Salamona valdīšana.

Dāvida pārvaldīšana, ieskaitot viņa administrāciju un būvniecības projektus, un viņa dēla Salamona valdīšana.

Dāvida valdīšana, tostarp viņa administrācija un celtniecības projekti, un viņa dēla Salamona valdīšana.

Dāvida valdīšana, ietverot viņa administrāciju un būvniecības projektus, un viņa dēla Salamona valdīšana.

Pamāotiono nodaļā parādīts priesteru un levītu sadalījums grupās tempļa kalpes vajadzībām, ieskaitot mūziķu un vārtu sar...

Dalīšanās priesteru un levītu grupās tempļa kalpošanai, ieskaitot mūziķu un vārtu sargu organizēšanu.

Svešinieku un levītu sadalījums grupās templim kalpošanai, ieskaitot mūziķu un vārtu sargu organizēšanu.

Dalīšanās svešinieku un leviešu grupās tempļa kalpošanai, ietverot mūziķu un vārtu sargu organizāciju.

Dāvida sagatavošanās templis būvniecībai, iekļaujot materiālu savākšanu un Salamona iecelšanu par viņa mantinieku.

Dāvida pēdējie sagatavošanās darbi templim un Salmāna paziņošana par ķēnišu.

Salomons veltījums Dieva templim un Izraēlas veiksmīga attīstība zem viņa gudrā vadījuma.

Salomons apņemšanās izpildīt dievišķo uzdevumu būvējot Dievam dzīves vietu, atzīmēta ar resursu veltīšanu un stratēģisku...

Triumfāla arka ienākšana templī, kas atzīmēja Salamona veltījuma izpildi un Dieva klātbūtnes iestādīšanu svētajā telpā.

Salomons līdzjūtīgā lūgšana, atzīstot Dieva derību, meklējot Viņa klātbūtni un uzsverot templi kā vietu dievišķai kopien...

Dieva godības izpausme atbildē uz Salamona ieguldījumu, kas norāda uz dievišķu apstiprinājumu un uzsver svētuma tempļa b...

Sālija piemērīgās rīcības un pārvaldes veiksmes, veicinot Israēlas valstiskumu un stabilitāti.

Ševa karalienes vizīte, apstiprinot Salamona slaveno gudrību un viņa valdīšanas lielību, ar sekām starptautiskajām attie...

Bībeles 2. Dziesmu grāmata 10. nodaļas tulkojums: Šajā nozīmīgajā nodaļā ir detalizēta valsts sadalīšanās, kas atzīmēta ...

Reoboamu sākotnējais valdīšanas laiks Jūdā, ko raksturo politiskā un sociālā dinamika, kas ietekmē valstības virzību.

Nodaļā stāstīts par Jūdas kļūdu, ārzemju iebrukuma sekām un turpmāko nožēlu, uzsvērot paklausības un dieviskās žēlastība...

Abija aizstāvēšanās pret Izraēlu, uzsverot uzticību Dieva derībai un dievišķās iejaukšanās nozīmi konfliktu laikā.

Kops Asas turpinās reformas, uzsverot derības atjaunošanu un apņemšanos kalpot Dievam bez dievkultu ietekmes.

Asas stratēģijas maiņa, veidojot alianses ar ārzemju spēkiem, un pravieša Hanani pārmācība, uzsverot Dieva atkarības noz...

Jehosafata taisnīgais valdīšanas laiks, kurš raksturots ar uzticību Dieva ceļiem un izglītības reformām, kas veicina gar...

Stāsts atklāj sekas pēc Jehoshafata savienības ar Ahābu, iezīmējot kompromisu briesmas ar tiem, kas nelīdzējas Dieva ceļ...

Jehošafata pārvaldība bija atzīmēta ar taisnības reformām, uzsvērot taisnīguma nozīmi valstij valdībā.

Šajā nodaļā pastāstīts par Jehošafata lūgšanām atkarībā no Dieva, kas noved pie brīnumainas uzvaras pār ienaidniekiem un...

Jehorama valdīšanas laikā raksturo nepaklausība un idolātrija, uzsvērot garīgo krišanos un sekas, kas izriet no nošķirša...

Stāsts atklāj nemierīgo periodu, kad Athaliah nocieta uzvaras varu, akcentējot cīņas, ar kurām saskārās likumīgie mantin...

Joasha atjaunošana tronē, uzsvērti taisnīgas vadības nozīmīgums un kulta prakses atjaunošana Jūdā.

Nodaļa atklāj Joasa svārstības starp taisnīgumu un apustulību, kas kulminē nelaimes gadījumā - pravietis Zaharija mirst ...

Amazija valdīšanas laika raksturo militāro veiksmju un garīgās kompromisa maisījums, kas ilustrē vadības sarežģītību un ...

Jotama tevīgs valdīšanas laiks raksturojams ar garīgu pieticību, militāru veiksmi un ekonomisku labklājību, kas veicina ...

Ahazs valdīšanas laikā izceļas apustulība, ārvalstu savienojumi un militārā sakāve, atklājot postīgo sekas, kas rodas, a...

Ezekija valdīšana rakstīta ar ugunsdzēšievas apņemšanos atjaunot dievkalpošanu, attīra svētnīcu un atjaunošana derību, i...

Ezekija izrāda Pašuvas svinību nozīmi, uzsvērot kopienas pielūgšanas svarīgumu un aicinot visus Israēlas iedzīvotājus p...

Ezekija administratīvās reformas, uzsvērot strukturētas organizācijas nozīmi un nodrošinājumu tiem, kas veltījušies diev...

Stāsts atklāj Sennaheriba iebrukuma briesmīgo situāciju un Hēzekijas skaudro lūgumu pēc dievišķas izglābšanas, uzsvērot ...

Manasseja ceļojums no ļaunuma uz atgriešanos, uzsvērot dievišķas atjaunošanas iespējamību pat pēc noietas perioda.

Josijas valdīšana iezīmēta ar plašiem reformu pasākumiem, kas kulminē ar Bībeles likumu atkārtotu atklāšanu un dziļu apņ...

Jozijas pēdējie dievbijības darbi, tai skaitā Pashas svinību svinēšana, un viņa valdības bēdīgais noslēgums ar viņa slik...

Nodaļa stāsta par Judas tragisko krišanos, kas rakstīts ar dievu pielūgšanu, nepaklausību un Vavilonas iekarojumu, kas n...

Ezra tiek pilnvarots no ķēniša Artakserksa vadīt izsūtīto atgriešanos uz Jeruzalemi un likumu izpildi.

Saraksts ar iztrimniekiem, kas atgriezās Jeruzalemē, vadīti no Eza.

Atjauno altāru Jeruzalemē un svin Pavasara svētkus.

Iebildumi pret templi atjaunošanu kaimiņu tautu puses, ieskaitot vēstules rakstīšanu karalienei Artakserksam.

Bībeles 5. grāmatas satura kopsavilkums: Templis turpina tiekties uzcelšanu Eza vadībā un praviešu Hagajas un Zaharija a...

Tempļa atklāšana un svētku ikgadējai ģerbošanai.

Ezra ceļo uz Jeruzālemi un ierodas pilsētā.

Ezra sapulcē izsūtītos, lai dzirdētu likumu un pielūgtu.

Problēma ar laulībām ar svešiniekiem un Ezras reakcija.

Atgriešanās un no jauna dzimšana izsūtītajiem, ieskaitot ārzemju sievu izraidīšanu un Pasah svētku svinēšanu.

Nehemija uzzina par Jeruzalemes stāvokli un izsaka savu bažas ķēnišam Artakserksam.

Nehemijas lūgums ķēnišam Artakserksam par atļauju doties uz Jeruzalemi un atjaunot pilsētu.

Mūris Jeruzālemē tiek pabeigts, un notiek atklāšanas svinības.

Lasījums par likumu apkopotajiem cilvēkiem.

Atgriezums: Tautas reakcija uz Bībeles likuma lasīšanu, ietverot viņu grēku atzīšanu un apņemšanos būt paklausīgiem.

Parakstīšanās uz nolīguma, lai paklausītos likumam, ietverot vadītāju iecelšanu, kas īstenotu likumu.

Jeruzalēmes pielūgsmes atjaunošana, ieskaitot priesteru un levītu iecelšanu.

Siena Jeruzālemes atklāšana un Atklāšanas svētku svinēšana.

Nehemijas reformas, tai skaitā pilsētas vārtu slēgšanu svētbrīvdienās un dievkalpojumu atjaunošanu pilsētā.

Autors pārdomā par dzīves vērtīgumu un straujo panākumu, bagātības un prieka veltīgumu.

Līgavai meklē savu līgavaini pilsētā un atradīs viņu viņa guļamistabā.

Autors vēro biedējošo Kunga dusmu pret Jeruzalemi un tās iedzīvotājiem.

Dāniels un citi jūdiešu jaunie kungi tiek izsūtīti Babilonā un tiek apmācīti pēc babiloniešu veida.

Dāniels lūdz par Jeruzalemes atjaunošanu un Mesijas nākšanu.

Dievs pavēl Hosejam apprecēties ar prostitūtu Gomeru kā simbolisku zīmi par Izraēla neuzticību Dievam.

Hozēja 3. nodaļas kopsavilkums: Hozēja atpirkst Gomeru un viņu mīl, neraugoties uz viņas neuzticību, kā Dieva mīlestības...

Dievs apsūdz Izraēlu, ka tie pieklausa viltus dievībām un neievēro Dieva likumus.

Dievs paziņo sodu par Izraēlas grēkiem, ieskaitot militāro sakāvi un iznīcību.

Dievs aicina Izraēlu nožēlot un atgriezties pie Viņa, sola atjaunošanu un svētības.

Dievs apsūdz Izraēlu par viltību un nepatiku uz Viņu paļauties.

Dievs apsūdz Izraēlu maldību pielūgšanā un Viņa baušļu nesēšanā.

Dievs paziņo par Izraēlas izraidīšanu kā sodu par viņu grēkiem un neuzticību.

Dievs apsūdz Izraēlu paļaujoties uz viltīgu drošību un materiālo bagātību, nevis uz Dievu.

Dievs atgādina Izraēlam par Savu mīlestību pret viņiem, neskatoties uz viņu grēkiem, un aicina viņus atgriezties pie Viņ...

Dievs apsūdz Izraēlu nepatikšanās un neuzticībā, ka viņi pielūdz viltus dievus.

Dievs paziņo nāvi un iznīcību tiem, kas atteicas no grēkiem un nebija gatavi atgriezties pie Viņa.

Dievs aicina Izraēlu atgriezties un paceļoties pie Viņa, sola atjaunošanu un svētības.

Nodaļa izklāsta pravieša redzējumu par Tā Kunga dienu, akcentējot atgriešanās steidzamību kā gatavošanos Dieva taisnīgaj...

Nodaļa paredz dievišķo tiesu spriestu un galu galā Dieva tautas atjaunošanu, uzsverot cerību, kas ir iesakņojusies tiesa...

Dievs sūta Amosu pravietot pret valstīm, ieskaitot Israēlu, par viņu grēkiem - spiedību, netaisnību un idolatriju.

Dievs paziņo sodu par Izraēlas grēkiem, ieskaitot militāro sakāvi un to pilsētu iznīcināšanu.

Dievs aicina cilvēkus atgriezties, brīdinot tos par gaidāmo tiesu par viņu grēkiem.

Dievs apsūdz tautu par Viņa disciplīnas ignorēšanu un neatgriešanos pie Viņa.

Amos sēro par Izraēlu, aicinot viņus meklēt taisnīgumu un godīgumu, brīdinot par pienākošo tiesu.

Dievs apsūdz bagātos un komfortablos par nabadzīgo un apspiesto ignorēšanu un Viņa neizpratni neatradīšanu.

Amoss redz locustes redzējumu, kas ir Dieva tiesas simbols, un iestājas par tautas labu.

Amoss redz vīziju par beigām, bada un iznīcinājuma laiku, bet arī par cerību un atjaunošanu.

Amosa 9. nodaļas kopsavilkums: Amoss pravieto par Izraēlas atjaunošanu, laiku, kad Dievs pulcēs Savus ļaudis un nodibinā...

Obadjās pravieto notu par Edomas tautas tiesāšanu, kaimiņtautas, kas priecājās par Jeruzalemes iznīcināšanu un vajāja tā...

Kungs runā ar Mikeju, paziņojot spriedumu par Izraēlu un Jūdu par viņu grēkiem un apsolījumu par atjaunošanos.

Micās nosoda Izraēlas un Jūdas vadītājus un valdniekus, kuri smādē ļaunumu un vajā nabadzīgos.

Mīka apsūdz vadītājus no Izraēlas un Jūdā par melu runāšanu, praviešošanu par naudu un cilvēkus novirzīšanu no ceļa.

Micah pravieto par valdnieku, kas nāks no nelielas pilsētas Betlehema, lai valdītu pār Izraēlu, tas ir atsauksme uz Jēzu...

Kungs iesniedz pret Izraēlu lietu, apsūdzot tos nepaklausībā un sacelšanās, un aicina tos atgriezties pie Viņa.

Kungs aicina tautas atgriezties, brīdinot par nākamo tiesu un iznīcību.

Kungs runā par Savas tautas paliekam, kuri tiks glābti, un laiku, kad Viņš atjaunos un svētīs Savu tautu.

Kungs aicina Jūdas tautu atgriezties pie Viņa un sola tos atjaunot un svētīt.

Kungs apsolās svētīt Savu tautu un atjaunot Jeruzalemi kā pielūgšanas un svētības centrālu vietu.

Zechariah pravieto par nākšanu Mesiju, Israēlas ķēni, kurš glābs un atpestīs Savu tautu.

Zecharija pravieto par Labā gana lauvas, Mesiju, noraidīšanu un nodevību Israēlas tautas puses.

Zechariah pravieto par nākamo apsardzi Jeruzālemes, un par Kunga glābšanu un pestīšanu Savam ļaudīm.

Kungs pauda Savu mīlestību pret izraēliešiem, neskatoties uz viņu neuzticību, bet arī pārmāca viņus par netaisnību, idol...

Kunga ... pārstāvjiem ... apsūdz jūs par korupciju un likuma ignorēšanu, bet sola svētības tiem, kas seko Viņa ceļiem.

Kungs brīdina par nākotnes dienu, kad Viņš iznīcinās ļaunumu un nesis mieru un labklājību Saviem ļaudīm.

Pāvils liek Galatiešiem nēsāt viens otram nastas un darīt labu visiem, īpaši brāļiem. Viņš arī atgādina viņiem neļauties...

Pāvils atgādina Efeziešiem par viņu iepriekšējo stāvokli kā mirušiem grēkā un par žēlastību, ko viņi ir saņēmuši caur ti...

Pāvils atspoguļo savu paša cīņu pēc taisnības un zina, ka Kristus atziņa ir pārāka par visiem zemes ieguvumiem. Viņš brī...

Šajā nodaļā tiek skaidrots jaunais derības līgums, ko Jēzus izveidoja, nāve un augšāmcelšanās, kas nodrošina labāku veid...

Šajā nodaļā sniegti piemēri no Vecās Derības cilvēkiem, kuri dzīvoja ar ticību, iedvesmojot lasītājus sekot viņu piemēra...

Šī nodaļa satur vēstuli no Kristus pieķērienes draudzei Efezā, viņus slavējot par centīgumu un noturību, taču arī nosodo...

Šajā nodaļā ir aprakstīta 144 000 noslēgšana un liela daudzums tautas, kas ir izpirktas. Nodaļa uzsver Dieva tautas aizs...

Šajā nodaļā tiek aprakstīta jaunā debess un jaunā zeme radīšana, kur Dieva ļaudis dzīvos pilnīgā sadraudzībā ar Viņu. No...

Psalmu 14 apraksta to stāvokli, kuri noraida Dievu un izvēlas dzīvot savas dzīves bez Viņa. Nodaļa attēlo šādu lēmumu li...

Psalmu 22 ir neapstrādāta un emocionāla izpausme par psalmistu lūgumu Dievam. Psalmists jūtas atstāts un vientuļš, bet g...

Psalmu 25 ir lūgšana par vadību un aizsardzību, kad psalamnieks sastop grūtības un ienaidniekus. Psalamnieks izsaka uzti...

Psalmu 41 ir lūgšana Karalim Dāvidam, kurš izsaka savu saucienu pēc palīdzības un ticību Dieva žēlastībai. Viņš atzīst g...

Psalmitu 50, Dievs atklāj sevi kā taisnīgo Tiesnesi, kurš prasīs visiem cilvēkiem par atbildību par viņu darbībām. Viņš ...

Psalmu 53 ir sūdzība par taisnīgo ļaunumu tiem, kas noliedz Dievu. Psalmodists paust savu izbrīnu par nejēdzīgumu tiem, ...

Psalmu 59. nodaļā Dāvids lūdz Dievu izglābties no savu ienaidnieku pārkāpumiem. Viņš apraksta ļaunumu un žēlastību tiem,...

Psalmu 68 ir Dieva spēka un taisnīguma svinība. Tas sākas ar aicinājumu Dievam piecelties un izkaisīt Savus ienaidniekus...

Psalmu 69. nodaļā psalmiste skaļi lūdzas Dievam no bēdām, jūtoties apbēdinātu ar problēmām un ienaidniekiem, kuri viņu i...

Psālmu 71 ir lūgšana no vecas ticības pilngadīgas personības, kas meklē Dieva aizsardzību un atpestīšanu no savu ienaidn...

Psalmu 72 ir lūgšana par taisnīgu ķēnišu, kas valdīs ar taisnīgumu, līdzjūtību un taisnību. Psalmdzejnieks lūdz ķēnišu a...

Psalmu 73 ir skaista, bet necenzurēta izteikšanās par grūtībām, kas saistītas ar ticības Dievam uzturēšanu vidū pārbaudī...

Psalmu 76 ļauj slavēt Dieva spēku un valdību, izglābjot Israēlu no viņu ienaidniekiem. Psmmists apraksta, kā Dieva klātb...

Psalmu 78 stāsta par Izraēlas vēsturi un kā Dievs pierādīja Savu uzticību, neskatoties uz viņu nepārprotamo nepaklausību...

Psalmu 80 ir izmisuma lūgšana no Izraēlas tautas puses, lai Dievs atjaunotu viņus. Psalmists sauc Dievu, atgādinot Viņam...

Psalma 81 ir aicinājums Izraēlas tautai atcerēties Dieva labestību un pielūgt Viņu ar visu savu sirdi. Tā sākas ar aicin...

Psalma 83 ir lūgšana par atpestību no ienaidniekiem, kas apjož Izraēlu. Tā atzīst realitāti, ka Izraēlas ienaidnieki ir ...

Psalmu 89 ir sūdzība par salīdzināmību saistībā ar Dieva neizpildītajiem solījumiem Davida dinastijai. Psalmistam ir grū...

Psalmu 98 ir himna, kas aicina visus dziedāt jaunu teicēju dziesmu Kungam. Tā slavina Dieva pestīšanu un uzvaru pār ļaun...

Psalmu 103 ir skaists psalms, kas slavina Dieva labestību un žēlastību pret savu tautu. Psalma autors mūs aicina svētīt ...

Psalmu 105 ir atgādinājums par Dieva uzticību caur vēsturi. Poēma stāsta par Dieva derību ar Ābrahāmu, Īzaku un Jēkabu, ...

Psalmu 106 ir pārdomas par Izraēlas vēsturisko ceļojumu ar Dievu. Salmist pārstāsta nācijas sacelšanās darbus, piemēram,...

Psalmu 114 apraksta Dieva iejaukšanos Izraēlas iziešanā no Ēģiptes, kā arī Viņa spēku pār radību. Tas uzsvēra jūras, Jor...

Psalmu 115 uzsver Dieva unikālo spēku un varu, kas tiek kontrastēta ar bezdzīvotām idoltēm, ko pielūdz nācijas. Psalmist...

Psalms 118 ir psalms pateicībai un slavēšanai Dievam par Viņa labestību un žēlastību. Psalms aicina ļaudis pateikties Ku...

Psalmu 121 ir pacelšanās dziesma, kas izpauž psalmistu ticību Dievam kā savam aizsargam un ceļvedim. Psalms atzīst, ka v...

Psalmos 122 apraksta psalmists izpausmi prieka un sajūsmas par iespēju pielūgt Jeruzalēmē, Svētajā pilsētā. Viņš mudina ...

Psalmu 124 ir pateicības un slavas psalms, kas atzīst Dieva aizsardzību un atbrīvošanu no ienaidniekiem. Psalmists paziņ...

Šis psalms uzsver ticības nozīmi Kungam un ticēšanu Viņa aizsardzībai un vadībai. Tie, kas uzticas Kungam, ir līdzīgi Si...

Psalmu 128 māca, ka tie, kuri bīst un paklausa Kungam, būs svētīti ar pilnību un veiksmi. Tas apraksta prieku un pilnīgu...

Psalmu 129 ir sūdzība, ko izteicis psalmu autors, runājot visu Israēlu vārdā un lūdzot Dievu atbrīvot no savu apspiedēju...

Psalmu 130 ir dziļa izpausme par sūdzību, cerību un uzticību, kas iedvesmota no Izraēlas dziļas apziņas par savu grēcību...

Psalms 131 ir īss, bet spēcīgs pārdomu par pazemīga un apmierināta sirds attīstību. Mozus piekrīt savai tendencei kļūt l...

Psalmu 135 ir aicinājums visām tautām un cilvēkiem slavēt Kungu, Izraēlas Dievu, par Viņa lielību, spēku un labestību. P...

Psalms 136 ir pateicības dziesma Dievam par Viņa labestību un žēlastību pret Saviem ļaudīm. Psalmists atsavinās daudzus ...