1Un Josija Tam Kungam noturēja Pashā svētkus Jeruzālemē, un tie nokāva to Pashā pirmā mēneša četrpadsmitā dienā.
2Un viņš iecēla priesterus, ikvienu savā vietā, un tos iedrošināja pie Tā Kunga nama kalpošanas.
3Un viņš sacīja uz tiem Levītiem, kas visu Israēli mācīja, kas bija svētīti Tam Kungam: noliekat to svēto šķirstu tai namā, ko Salamans, Dāvida dēls, Israēla ķēniņš, ir uzcēlis; tas jums vairs nav jānes uz kamiešiem. Tad nu kalpojiet Tam Kungam, savam Dievam, un Viņa Israēla ļaudīm,
4Un esat gatavi pēc savu tēvu namiem, pēc savām kārtām, kā Dāvids, Israēla ķēniņš, to uzrakstījis, un kā Salamans, viņa dēls, arī uzrakstījis.
5Un stāviet svētā vietā pēc tēvu namu kārtām par saviem brāļiem, tiem ļaužu bērniem, un pēc Levītu tēvu namu kārtām,
6Un kaujiet to Pashā un svētījaties un sataisiet to saviem brāļiem, darīdami pēc Tā Kunga vārda caur Mozu.
7Un Josija deva tiem ļaudīm no sīkiem lopiem jērus un kazlēnus, tos visus par Pashā upuriem, visiem, kas tur atradās, trīsdesmit tūkstošus, un trīs tūkstošus vēršus; tas bija no ķēniņa mantas.
8Arī viņa lielkungi deva labprātības upurus tiem ļaudīm, priesteriem un Levītiem: Hilķija un Zaharija un Jehiēls, Dieva nama virsnieki, deva priesteriem uz Pashā svētkiem divtūkstoš sešsimt jērus un trīssimt vēršus.
9Un Honanija un Šemaja un Netaneēls, viņa brāļi, Hašabija un Jeīels un Jozabads, Levītu virsnieki, deva Levītiem uz Pashā svētkiem piectūkstoš jērus un piecsimt vēršus.
10Tā Dieva kalpošana tapa ierīkota, un priesteri stāvēja savā vietā un Levīti pēc savām kārtām, pēc ķēniņa pavēles.
11Un tie kāva to Pashā, un priesteri slacināja asinis no savām rokām, un Levīti noplēsa ādas.
12Un tie atšķīra dedzināmos upurus, ka tos izdalītu ļaužu tēvu namu kārtām, Tam Kungam upurēt, kā Mozus grāmatā rakstīts. Tāpat arī darīja ar vēršiem.
13Un tie cepa to Pashā pie uguns pēc likuma, bet svētos gabalus tie vārīja podos un katlos un pannās un steigšus to nesa visiem ļaudīm.
14Pēc tam tie arī sev sataisīja un priesteriem. Jo priesteri, Ārona dēli, upurēja līdz pašai naktij dedzināmos upurus un taukus, tādēļ Levīti sataisīja priekš sevis un priekš priesteriem, Ārona dēliem.
15Un tie dziedātāji, Asafa dēli, stāvēja savās vietās, tā kā Dāvids un Asafs un Hemans un Jedutuns, ķēniņa redzētājs, pavēlējuši, arī vārtu sargi pie ikkatriem vārtiem. Un tiem nevajadzēja atkāpties no sava darba, bet viņu brāļi, tie Levīti, to sataisīja priekš viņiem.
16Tā visa Tā Kunga kalpošana tai dienā tapa izdarīta, Pashā svētki tika noturēti un tie dedzināmie upuri upurēti uz Tā Kunga altāra, kā ķēniņš Josija to bija pavēlējis.
17Un Israēla bērni, kas tur atradās, turēja tai laikā Pashā svētkus un neraudzētās maizes svētkus septiņas dienas.
18Tādi Pashā svētki iekš Israēla vēl nebija turēti no pravieša Samuēla laika, un neviens no Israēla ķēniņiem nebija turējis tādus Pashā svētkus, kā Josija turēja ar priesteriem un Levītiem un ar visu Jūdu un Israēli, cik tur atradās, un ar Jeruzālemes iedzīvotājiem.
19Josijas valdīšanas astoņpadsmitā gadā šie Pashā svētki tapa turēti.
20Pēc visa tā, kad Josija to namu bija uzkopis, tad Neho, Ēģiptes ķēniņš, nāca karot pret Karhemišu pie Eifrat upes. Un Josija tam izgāja pretī.
21Bet viņš sūtīja vēstnešus pie tā un sacīja: kas man ar tevi, Jūda ķēniņ? Es šodien pret tevi neesmu nācis, bet pret kādu namu, kas karo pret mani, un Dievs ir sacījis, ka man būs steigties; nepretojies tu Dievam, kas ir ar mani, lai Tas tevi nesamaitā.
22Bet Josija nenovērsās no tā, bet sataisījās ar viņu karot, un viņš neklausīja Neho vārdiem no Dieva mutes un nāca, ar viņu kauties Meģidus ielejā.
23Bet strēlnieki šāva uz ķēniņu Josiju, un ķēniņš sacīja uz saviem kalpiem: vediet mani projām, jo es esmu ļoti ievainots.
24Tad viņa kalpi to nocēla no ratiem un noveda uz viņa otriem ratiem, un to noveda Jeruzālemē. Un tas nomira un tapa aprakts savu tēvu kapos, un visa Jūda valsts un Jeruzāleme žēlojās par Josiju.
25Un Jeremija taisīja vienu raudu dziesmu par Josiju, un visi dziedātāji un dziedātājas runāja savās raudu dziesmās par Josiju līdz šai dienai, un to iestādīja par likumu iekš Israēla; un redzi, tās ir rakstītas raudu dziesmās.
26Un kas vēl par Josiju stāstāms, un viņa dievbijība pēc Tā Kunga bauslības,
27Arī viņa pirmās un pēdējās lietas, redzi, tās rakstītas Israēla un Jūda ķēniņu grāmatā.
