2 Korintiešiem 12:2
“Es pazīstu vienu cilvēku iekš Kristus; priekš četrpadsmit gadiem (vai tas miesā bijis, nezinu, jeb vai tas ārā no miesas bijis, nezinu, Dievs to zina) tas ir tapis aizrauts uz trešajām debesīm.”
Konteksts: 2 Korintiešiem 12
1Lielīties man gan nekā nepalīdz, — tomēr es nu gribu runāt par to, ko Tas Kungs man devis redzēt un parādījis.
2Es pazīstu vienu cilvēku iekš Kristus; priekš četrpadsmit gadiem (vai tas miesā bijis, nezinu, jeb vai tas ārā no miesas bijis, nezinu, Dievs to zina) tas ir tapis aizrauts uz trešajām debesīm.
3Un es pazīstu to tādu cilvēku (vai tas miesā bijis, jeb vai tas ārā no miesas bijis, es nezinu, Dievs to zina),
4Ka tas ir aizrauts paradīzē un ir dzirdējis neizsakāmus vārdus, ko runāt cilvēkam nav brīv.
Par 2 Korintiešiem 12: Paradīzes redzējums
Pāvils stāsta par redzējumu, ko viņš bija piedzīvojis paradīzē, un par ķērni savā miesā.
Komentārs
2. Korintiešiem 12. nodaļā Svētais Pāvils turpina diskusiju par savām pieredzēm un atklāsmēm. Viņš sāk, aprakstot redzi, kuru viņš bija piedzīvojis, kad ticis auzāds trešajā debesī, kur viņš dzirdēja neizsakāmas lietas, par kurām nebija atļauts runāt. Tad viņš turpina, izskaidrojot, ka viņam bija dots āžs miesā, Sātāna vēstnesis, lai novērstu viņu no pārlieku lielas lepnības. Viņš trīs reizes lūdza Kungu, lai to atņemtu, bet Kungs viņam teica, ka Viņa žēlastība viņam ir pietiekama.
Pāvils turpina, skaidrojot, ka viņš lepotos savām vājībām, lai Kristus spēks atvildītos uz viņu. Viņš skaidro, ka, kad viņš ir vājš, tad viņš ir stiprs, jo viņa vājībā Kristus spēks tiek pilnībā realizēts. Viņš turpina, skaidrojot, ka viņam ir dota īpaša žēlastība sludināt evaņģēliju pagāniem, un ka viņš nepasl